Ārvalstu strādnieku nodarbināšana sezonas darbos lauksaimniecībā rada sarežģījumus gan uzņēmējiem, gan nodarbinātajiem.

Eiropas Savienībā (ES) pastāv brīva darbaspēka kustība un darbinieki no ekonomiski trūcīgākām dalībvalstīm dodas strādāt uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Darbaspēka kustībai ir pozitīva ietekme – lauksaimniecības uzņēmumiem ir pieejams darbaspēks mazāk kvalificēta un bieži vien fiziski grūta darba veikšanai par zemākām izmaksām, bet darbiniekiem tā ir iespēja nopelnīt vairāk par tādu pašu lauksaimniecības darbu, kādu tas veiktu dzīvesvietas zemē par daudzkārt zemāku atalgojumu. Tomēr problēmas sākas brīdī, kad sociālās iemaksas par ārvalstu darbinieku tiek veiktas nepareizajā valstī – darba veikšanas vai darbinieka dzīvesvietas valstī.

„2018. gada 5.novembrī ES lauksaimniecības nozares sociālā dialoga partneri diskusijā par sociālās apdrošināšanas jautājumiem ārvalstu sezonas strādniekiem secināja, ka, neskatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un vienotu ES darba tirgu, aizvien pastāv būtiskas neskaidrības ārvalstu strādnieku nodarbināšanā lauksaimniecības sezonas darbos Eiropas Savienībā,” informē biedrības „Latvijas Zemnieku federācija” lauku attīstības eksperte Agnese Hauka.

Ārvalstu strādnieku nodarbināšanas lielākā problēma ir neskaidrība par darbinieka darba attiecībām viņa dzīvesvietas valstī un, līdz ar to, arī par sociālo iemaksu veikšanas valsti. EK regula Nr. 883/2004 nosaka, ka, strādājot dažādās ES valstīs vienlaicīgi, sociālās iemaksas ir jāveic tikai vienā valstī, tomēr, veicot īslaicīgu darbu dažādās ES valstīs, jānoskaidro, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Eksperts Prof. Dr.Heinz-Dietrich Steinmeyer uzsver, ka lauksaimniekam nav jāveic pārbaudes, vai sezonas strādnieks ir pastāvīgi nodarbināts dzīvesvietas zemē, tomēr uzņēmējam ir jāievēro ES likumdošana. Citi ar nodarbinātību un sociālo iemaksu saistītie jautājumi ir jārisina sociālās apdrošināšanas aģentūrām.

Lai uzņēmējs izvairītos no likumdošanas pārkāpumiem, nodarbinot ārvalstu strādnieku sezonas rakstura darbiem, darbiniekam ir jāpieprasa uzrādīt dzīvesvietas valsts sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegtu A1 sertifikātu, kas norādīs, vai sociālās iemaksas veicamas strādnieka dzīvesvietas valstī. A1 sertifikāts ir apliecinājums tam, ka darbinieks ir pastāvīgās darba attiecībās savā dzīvesvietas valstī un, veicot īslaicīgus darbus citā valstī, sociālās iemaksas veicamas darbinieka dzīvesvietas valstī. Ja darbinieks nevar uzrādīt A1 sertifikātu, tad par viņu sociālās iemaksas veicamas valstī, kurā persona ir nodarbināta. Tas ir veids, kā novērst pārpratumus (pārkāpumus) par to, ka darba devējs veic sociālās iemaksas par darbinieku savā valstī, lai gan darbinieks ir pastāvīgās darba attiecības dzīvesvietas zemē un līdz ar to sociālās iemaksas par viņu būtu maksājamas viņa valstī. Skaidrība par sociālo iemaksu veikšanas valstī novērsīs arī neskaidrības, kādas rodas, ja darbinieks ir cietis darba nelaimes gadījumā ārpus savas dzīvesvietas valsts.

Eksperts Jean Philippe Lhernoud norāda, ka starp vairākām ES dalībvalstīm ir noslēgtas divpusējas vienošanās par sezonas strādnieku nodarbināšanu un sociālo garantiju iemaksām darba attiecībās starp šo valstu pilsoņiem, kas palīdz novērst konfliktsituācijas. Tomēr tas nerisina problēmu ES mērogā.

Darba devēju pārstāvji norāda, ka būtiski ir runāt par darbaspēka dempinga novēršanu ES dalībvalstīs – neskatoties, no kuras valsts ir ieradies strādnieks, viņa atalgojumam jābūt atbilstošam konkrētās dalībvalsts darba likumdošanai. Šī brīža Direktīvas 883/04 nosacījumi pieļauj izvairīties no darba valsts nodokļu piemērošanas kārtības, ja darbinieks ir algots dzīvesvietas valstī.

Negatīva tendence ES valstīs šobrīd ir Spānijas, Polijas un citu valstu strādnieku aizstāšana ar Bulgārijas strādniekiem, kuri tiek nodarbināti īslaicīgi – bieži tikai divas darba nedēļas, un kuriem tiek maksāts mazāks atalgojums, turklāt daudzos gadījumos bulgāri tiekot nodarbināti ļoti sliktos darba apstākļos.

Kā norāda eksperts Carlos Garcia de Cortazar Nebreda (Spānija), ārvalstu sezonas strādnieki bieži vien kļūst par krāpšanas upuriem, jo zemās izglītības un prasmju dēļ nepārzina, kādas darba un darba vides tiesības viņam pienākas darba valstī, un nespēj sevi aizstāvēt.

Eiropas lauksaimnieki pilnībā atbalsta ikviena darbinieka tiesības uz sociālo aizsardzību, tomēr aicina Eiropas Komisiju precizēt vai skaidrot regulējumu par sociālo maksājumu veikšanas kārtību ārvalstu strādnieka nodarbināšanas gadījumā, jo šobrīd Direktīvas 883/04 piemērošana ir sarežģīta.

 

Biedrība „Latvijas Zemnieku federācija (LZF)” ir GEOPA-COPA dalīborganizācija un kopš 2004. gada pārstāv Latvijas lauksaimniekus ES lauksaimniecības nozares sociālā dialoga grupā, aktualizējot nepieciešamos uzlabojumus ES nodarbinātības dokumentos lauksaimniecības sektorā.