![\"\"](\"https:\/\/lzf.lv\/wp-content\/uploads\/2022\/04\/image-1.png\")
<\/figure>\n\n\n\nVairums saimniec\u012bbu ir nodro\u0161in\u0101ju\u0161as ikdien\u0101 nepiecie\u0161amo darbinieku kolekt\u012bvu, tom\u0113r aizvien katrai piektajai saimniec\u012bbai tr\u016bkst viena pilna laika darbinieka un\/vai viens nepilna laika past\u0101v\u012bgais darbinieks. Katrai desmitajai saimniec\u012bbai b\u016btu vajadz\u012bgi pat vair\u0101ki pilna un\/vai nepilna laika nodarbin\u0101tie. Tom\u0113r visliel\u0101kais tr\u016bkums ir p\u0113c sezonas darbu veic\u0113jiem. Gandr\u012bz pusei saimniec\u012bbu (49%) ir nepiecie\u0161ami sezonas laukstr\u0101dnieki, turkl\u0101t katrai tre\u0161ajai saimniec\u012bbai (31%) ir vajadz\u012bgi vismaz divi sezonas str\u0101dnieki. To nepiecie\u0161am\u012bbu vair\u0101k raksturo saimniec\u012bbas nozare, ne apgroz\u012bjuma lielums. Aug\u013ckop\u012bbas nozar\u0113 sezonas laik\u0101 atsevi\u0161\u0137\u0101s saimniec\u012bb\u0101s ir nepiecie\u0161ami pat 100 \u2013 150 sezonas laukstr\u0101dnieki! Nepiecie\u0161amo sezonas laukstr\u0101dnieku skaits saimniec\u012bb\u0101s ir b\u016btiski liel\u0101ks nek\u0101 nepiecie\u0161am\u012bba p\u0113c pilna vai nepilna laika nodarbin\u0101tajiem<\/strong>. L\u012bdz ar to 2014. gad\u0101 ieviestais sezonas laukstr\u0101dnieka ien\u0101kuma nodok\u013ca re\u017e\u012bms ir noz\u012bm\u012bgs, lai pal\u012bdz\u0113tu saimniec\u012bb\u0101m piesaist\u012bt sezonas darbiniekus un nodro\u0161in\u0101t tiem iesp\u0113jami liel\u0101ku atalgojumu.<\/strong><\/p>\n\n\n\n Analiz\u0113jot pa nozar\u0113m, secin\u0101ms, ka pilna laika darbinieks nepiecie\u0161ams katrai ceturtajai laukkop\u012bbas, piena lopkop\u012bbas, gan\u0101mo m\u0101jlopu audz\u0113\u0161anas un putnkop\u012bbas saimniec\u012bbai. Piena lopkop\u012bbas saimniec\u012bb\u0101m b\u016btu nepiecie\u0161ami pat 2-5 pilna laika past\u0101v\u012bgi nodarbin\u0101tie. Nepilna laika nodarbin\u0101tie nepiecie\u0161ami katrai tre\u0161ajai laukkop\u012bbas, bi\u0161kop\u012bbas un putnkop\u012bbas saimniec\u012bbai, k\u0101 ar\u012b katrai ceturtajai piena lopkop\u012bbas un gan\u0101mo m\u0101jlopu audz\u0113\u0161anas saimniec\u012bbai. Sezonas laukstr\u0101dnieki visnepiecie\u0161am\u0101kie ir aug\u013ckop\u012bbas, d\u0101rze\u0146kop\u012bbas un laukkop\u012bbas nozar\u0113s.<\/p>\n\n\n\n Darbasp\u0113ka tr\u016bkums visb\u016btisk\u0101k kav\u0113 saimniec\u012bbu att\u012bst\u012bbu<\/strong> (50%), darbos iesaista vair\u0101k \u0123imenes locek\u013cus (46%), rada p\u0101rslodzi eso\u0161ajiem darbiniekiem (44%), ierobe\u017eo maksim\u0101lo iesp\u0113jamo ien\u0101kumu g\u016b\u0161anu (41%) un kav\u0113 laic\u012bgu ra\u017eas nov\u0101k\u0161anu (37%). Darbasp\u0113ka tr\u016bkums vismaz\u0101k ietekm\u0113 i<\/strong>kdienas darbu veik\u0161anu lopkop\u012bb\u0101 (70% saimniec\u012bbu neietekm\u0113) un lopbar\u012bbas sagatavo\u0161anu (65% neietekm\u0113) un pilna apjoma ra\u017eas nov\u0101k\u0161anu (69%). Darbasp\u0113ka tr\u016bkums saimniec\u012bb\u0101s visbie\u017e\u0101k tiek risin\u0101ts ar eso\u0161o nodarbin\u0101to pal\u012bdz\u012bbu. <\/strong>Eso\u0161o darbinieku p\u0101rslodze tiek min\u0113ta visbie\u017e\u0101k k\u0101 sekas darbasp\u0113ka tr\u016bkumam (68% saimniec\u012bbas \u00abdr\u012bz\u0101k ietekm\u0113\u00bb, \u00abietekm\u0113\u00bb, \u00abb\u016btiski ietekm\u0113\u00bb).<\/p>\n\n\n\n Aptauj\u0101tie lauksaimnieki ir nor\u0101d\u012bju\u0161i, ka visvair\u0101k saimniec\u012bb\u0101s tr\u016bkst transporta vad\u012bt\u0101ji<\/strong> (58%\nsaimniec\u012bbu), bet katrai tre\u0161ajai saimniec\u012bbai (38%) \u013coti vajadz\u012bgi ir ar\u012b fizisk\u0101 darba dar\u012bt\u0101ji<\/strong> \u2013 ogu, aug\u013cu las\u012bt\u0101ji,\nst\u0101du pi\u0137\u0113t\u0101ji un citu fiziski viegl\u0101ku un fiziski smag\u0101ku roku darbu\ndar\u012bt\u0101ji. Katrai desmitajai saimniec\u012bbai\nnepiecie\u0161ams meh\u0101ni\u0137is (11%) un augkop\u012bbas vai lopkop\u012bbas speci\u0101lists (11%).\nTikai 5% saimniec\u012bbu ir nepiecie\u0161ami vad\u012bbas l\u012bme\u0146a darbinieki (saimniec\u012bbas\np\u0101rvaldnieks, darbu vad\u012bt\u0101js, gr\u0101matvedis, p\u0101rdo\u0161anas p\u0101rst\u0101vis u.tml.<\/p>\n\n\n\n K\u0101 galven\u0101s probl\u0113mas darbinieku piesaist\u0113 lauksaimnieki nor\u0101da, ka re\u0123ion\u0101 tr\u016bkst darbinieku (54%), saimniec\u012bb\u0101m nav iesp\u0113jas konkur\u0113t ar atalgojumu ar cit\u0101m nozar\u0113m (46%), ir sare\u017e\u0123\u012bta birokr\u0101tija tre\u0161o valstu pilso\u0146u nodarbin\u0101\u0161an\u0101 (17%), bet visb\u016btisk\u0101kais \u2013 darbiniekiem tr\u016bkst motiv\u0101cijas str\u0101d\u0101t (68%).<\/p>\n\n\n\n Gandr\u012bz puse lauksaimnieku (48%) atz\u012bst, ka darbinieku motiv\u0101ciju str\u0101d\u0101t lauksaimniec\u012bbas nozar\u0113 liel\u0101 m\u0113r\u0101 negat\u012bvi ietekm\u0113 zems pied\u0101v\u0101tais atalgojums un pietiekami lieli valsts soci\u0101lie pabalsti<\/strong>. Vienlaikus darbiniekus attur nepievilc\u012bgi darba pien\u0101kumi, jo ne visi ir gatavi veikt fiziski smagus lauku darbus vai pieciest lopkop\u012bbas arom\u0101tu. K\u0101 darbinieku piesaisti ierobe\u017eojo\u0161s faktors tiek min\u0113ts ar\u012b att\u0101lums no darbinieka dz\u012bvesvietas l\u012bdz saimniec\u012bbas atra\u0161an\u0101s vietai un par \u0161\u0101du situ\u0101ciju ir nor\u0101d\u012bjusi katra tre\u0161\u0101 saimniec\u012bba (35%). Da\u017ereiz darbinieki neuzs\u0101k darbu lauksaimniec\u012bbas nozar\u0113, jo vi\u0146iem tr\u016bkst darbam atbilsto\u0161as zin\u0101\u0161anas, bet gandr\u012bz katrs ceturtais lauksaimnieks nor\u0101da, ka \u0161\u0137\u0113rslis ir slikts darba presti\u017es. Citas probl\u0113mas darbinieku motiv\u0101cij\u0101 tiek min\u0113tas sezonas darbu garais un nepievilc\u012bgais darba laiks (gan br\u012bvdien\u0101s, gan gar\u0101kas darba stundas), alkoholisms, nepast\u0101v\u012bba un darbinieka izvair\u012b\u0161an\u0101s nosl\u0113gt darba l\u012bgumu, jo v\u0113las paral\u0113li saglab\u0101t statusu valsts soci\u0101l\u0101 pabalsta sa\u0146em\u0161anai vai uz p\u0113d\u0101m min par\u0101du piedzin\u0113ji.<\/p>\n\n\n\n Darbinieku motiv\u0101cija str\u0101d\u0101t ir aktu\u0101ls jaut\u0101jums ikvien\u0101 nozar\u0113 un ir\nviens no p\u0113t\u012bt\u0101kajiem tematiem cilv\u0113kresursu vad\u012bbas zin\u012bb\u0101s. Bie\u017ei piesaukt\u0101\nMaslova[1]<\/a>\nvajadz\u012bbu hierarhija skaidri nor\u0101da, ka cilv\u0113ka motiv\u0101ciju ietekm\u0113 vajadz\u012bbu\n\u012bsteno\u0161ana noteikt\u0101 sec\u012bb\u0101, no k\u0101 prim\u0101r\u0101s ir izdz\u012bvo\u0161ana un dro\u0161\u012bba (te nu ir\nsvar\u012bgs atalgojums, dro\u0161a darba vide un darba stabilit\u0101te), p\u0113c k\u0101 sasnieg\u0161anas\nseko pieder\u012bbas vajadz\u012bba (draudz\u012bba, kolekt\u012bvs), soci\u0101l\u0101 atzin\u012bba (cie\u0146a,\nnov\u0113rt\u0113jums, pan\u0101kumi) un pa\u0161\u012bsteno\u0161an\u0101s (iesp\u0113ja \u012bstenot savus nodomus, apliecin\u0101t savu potenci\u0101lu).<\/p>\n\n\n\n Situ\u0101cijas darbinieku piesaist\u012b\u0161an\u0101 ir da\u017e\u0101das, tom\u0113r dro\u0161i vien pats noz\u012bm\u012bg\u0101kais faktors, kas sp\u0113j ietekm\u0113t darbinieku motiv\u0101ciju str\u0101d\u0101t lauksaimniec\u012bbas nozar\u0113 un uzlabot nozares presti\u017eu, ir atalgojums.<\/strong> Gandr\u012bz puse saimniec\u012bbu pl\u0101no maks\u0101t darbiniekam atalgojumu 501 \u2013 999,99 EUR\/bruto m\u0113nes\u012b, 20% saimniec\u012bbu ir gatavas maks\u0101t 1000 \u2013 1499,99 EUR\/bruto, bet 22% uz\u0146\u0113mumu pl\u0101no maks\u0101t l\u012bdz 501 EUR m\u0113nes\u012b, kas praktiski ir minim\u0101l\u0101 alga. Ja 2021. gad\u0101 vid\u0113j\u0101 alga Latvij\u0101 bija 1 277 EUR un tikai piektda\u013ca saimniec\u012bbu ir gatavas\/var at\u013cauties maks\u0101t l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu summu, tad pie aizvien sar\u016bko\u0161\u0101 darbsp\u0113j\u012bgo iedz\u012bvot\u0101ju skaita, konkurence par darbasp\u0113ku tikai palielin\u0101sies, bet lauksaimniec\u012bbas nozarei b\u016bs gr\u016bt\u012bbas konkur\u0113t ar cit\u0101m lab\u0101k apmaks\u0101t\u0101m tautsaimniec\u012bbas nozar\u0113m<\/strong>. Lauksaimniekiem par darbasp\u0113ku j\u0101konkur\u0113 ar\u012b ar valsts soci\u0101lajiem pabalstiem. Un risin\u0101jums ir saimniecisk\u0101s darb\u012bbas ien\u0101kumu palielin\u0101\u0161ana, kas dotu iesp\u0113ju darbiniekiem maks\u0101t liel\u0101ku atalgojumu \u2013 k\u013c\u016bt konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgiem ar da\u017e\u0101diem valsts soci\u0101lajiem pabalstiem un atalgojumu cit\u0101s nozar\u0113s.<\/p>\n\n\n\n Saimniec\u012bbas ar liel\u0101ku apgroz\u012bjumu pl\u0101no maks\u0101t liel\u0101ku atalgojumu\ndarbiniekiem. Saimniec\u012bbas ar apgroz\u012bjumu virs 15 t\u016bksto\u0161iem EUR\/gad\u0101 pl\u0101no\nmaks\u0101t atalgojumu 1000-1499,99 EUR\/bruto, kas konkur\u0113 ar tautsaimniec\u012bbas\nvid\u0113jo atalgojumu. Diem\u017e\u0113l maz\u0101k\u0101m saimniec\u012bb\u0101m b\u016bs gr\u016bt\u0101k konkur\u0113t ar\natalgojumu, jo sevi\u0161\u0137i saimniec\u012bbu grup\u0101 ar gada apgroz\u012bjumu l\u012bdz 3,9\nt\u016bksto\u0161iem EUR, kur 80% aptauj\u0101to saimniec\u012bbu, kuras visp\u0101r pl\u0101no nodarbin\u0101t\nalgotu str\u0101dnieku, ir gatavas maks\u0101t l\u012bdz 501 EUR m\u0113nes\u012b. Interesanti, ka ar\u012b\nsaimniec\u012bbu grup\u0101 ar gada apgroz\u012bjumu 25 – 49,9 t\u016bksto\u0161i EUR gandr\u012bz puse\nuz\u0146\u0113mumu gatavi\/var at\u013cauties maks\u0101t l\u012bdz 501 EUR, lai gan apgroz\u012bjums ir\nvair\u0101kk\u0101rt\u012bgi liel\u0101ks. Vienlaikus redzams, ka saimniec\u012bb\u0101s ar gada apgroz\u012bjumu\n4 – 24,9 t\u016bkst. EUR ir liel\u0101ka gatav\u012bba maks\u0101t 501 \u2013 999,99 EUR m\u0113nes\u012b nek\u0101\ngrup\u0101 ar gada apgroz\u012bjumu 25 – 49,9 t\u016bksto\u0161i EUR. Starp aptauj\u0101taj\u0101m\nsaimniec\u012bb\u0101m var nov\u0113rot, ka saimniec\u012bb\u0101s, kuru gada apgroz\u012bjums ir vair\u0101k par\n50 t\u016bkst. EUR, visi darbinieki ir algoti, kam\u0113r maz\u0101k\u0101s saimniec\u012bb\u0101s 20-40%\ngad\u012bjumu saimniec\u012bb\u0101 nav un netiek pl\u0101noti algoti darbinieki. <\/p>\n\n\n\n Saimniec\u012bbas sp\u0113ja maks\u0101t liel\u0101ku atalgojumu ir atkar\u012bga no vair\u0101kiem\nfaktoriem \u2013 gan no saimniec\u012bbas apgroz\u012bjuma lieluma, gan no saimniec\u012bbas\nspecializ\u0101cijas un veicamajiem darba uzdevumiem. Tom\u0113r, jo liel\u0101ks ir\nsaimniec\u012bbas gada apgroz\u012bjums, jo liel\u0101ka ir t\u0101s sp\u0113ja nodro\u0161in\u0101t darbiniekiem\naugst\u0101ku atalgojumu. Saimniec\u012bb\u0101s, kuras nesp\u0113j nodro\u0161in\u0101t liel\u0101ku atalgojumu,\nir j\u0101nodro\u0161ina darbiniekiem citas vajadz\u012bbas \u2013 cie\u0146u, draudz\u012bbu, pieder\u012bbu,\ndro\u0161\u012bbu un pa\u0161\u012bsteno\u0161anos. Interesanti, ka liel\u0101ku atalgojumu ir gatavas maks\u0101t\nar\u012b vienas specializ\u0101cijas saimniec\u012bbas pretstat\u0101 daudznozaru saimniec\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n Aizvien vair\u0101k pieredzot un apzinoties darbasp\u0113ka tr\u016bkuma probl\u0113mas, lauksaimnieki pilnveido darba vidi un darbiniekiem pied\u0101v\u0101 papildu labumus \u2013 68% aptauj\u0101t\u0101s saimniec\u012bbas darbiniekiem ir izveidoju\u0161as atp\u016btas telpu un nodro\u0161ina t\u0113ju un kafiju, 56% nodro\u0161ina du\u0161u darba viet\u0101, 44% saimniec\u012bbu apmaks\u0101 apm\u0101c\u012bbas darbiniekiem, 44% nodro\u0161ina transportu uz darbu un m\u0101j\u0101m, 33% veic piemaksas pie algas, 28% saimniec\u012bbu darbiniekiem nodro\u0161ina dz\u012bvesvietu. Vienlaikus lauksaimnieki darbiniekiem nodro\u0161ina ne tikai transportu nok\u013c\u016b\u0161anai uz darbu, bet pa\u0161i pilda ar\u012b \u0161ofera pien\u0101kumus, izvad\u0101jot darbiniekus. Lauku uz\u0146\u0113m\u0113ji ikdien\u0101 risina ar\u012b vair\u0101kas soci\u0101l\u0101s funkcijas \u2013 ved darbiniekus uz veikalu un pie \u0101rsta un sniedz cita veida ikdien\u0101 nepiecie\u0161amo atbalstu darbiniekiem un vi\u0146u \u0123imen\u0113m. <\/p>\n\n\n\n Jaut\u0101ti nov\u0113rt\u0113t, vai\neso\u0161\u0101 situ\u0101cija ar Ukrainas kara b\u0113g\u013cu izmitin\u0101\u0161anu valst\u012b un atvieglotie\nnosac\u012bjumi vi\u0146u nodarbin\u0101\u0161anai sp\u0113tu risin\u0101t darbasp\u0113ka tr\u016bkumu saimniec\u012bb\u0101s,\n45% lauksaimnieki raug\u0101s cer\u012bgi un ir ieinteres\u0113ti piesaist\u012bt ukrai\u0146us lauku un\nnoliktavas darbiem, k\u0101 ar\u012b sezonas darbiem. Tom\u0113r vair\u0101kums lauksaimnieku (55%)\nnav tik optimistiski un uzskata, ka eso\u0161ie patv\u0113ruma mekl\u0113t\u0101ji nesp\u0113s risin\u0101t\nnodarbin\u0101t\u012bbas probl\u0113mas saimniec\u012bb\u0101s, jo patv\u0113rum\u0101 ieradu\u0161\u0101s liel\u0101koties\nsievietes ar b\u0113rniem, kurus nevar atst\u0101t bez uzraudz\u012bbas. Tas gan b\u016btu risin\u0101ms\njaut\u0101jums, ja sievietes pa\u0161as vai ar izmitin\u0101t\u0101ju un uz\u0146\u0113m\u0113ju pal\u012bdz\u012bbu rastu\niesp\u0113ju nodro\u0161in\u0101t b\u0113rniem pieskat\u012bt\u0101ju (kaut neform\u0101lu b\u0113rnud\u0101rza\/skolas\ngrupi\u0146u), kam\u0113r mammas ir darb\u0101. Tom\u0113r lauksaimnieki pau\u017e ba\u017eas, vai lauku\nsaimniec\u012bb\u0101m b\u016bs iesp\u0113ja visp\u0101r satikties ar ukrai\u0146iem, jo vairums ir\nizmitin\u0101ti R\u012bg\u0101 un Pier\u012bg\u0101 un l\u012bdz att\u0101l\u0101kiem lauku novadiem nok\u013c\u016bs vien da\u017ei. <\/p>\n\n\n\n L\u012bdz\u012bgi aptaujas dal\u012bbnieki tika aicin\u0101ti nov\u0113rt\u0113t Nodarbin\u0101t\u012bbas valsts\na\u0123ent\u016bras (NVA) \u012bstenot\u0101s atbalsta programmas bezdarbnieku nodarbin\u0101\u0161anai <\/em>un\nskol\u0113nu \u012bslaic\u012bgai nodarbin\u0101t\u012bbai vasaras br\u012bvlaik\u0101<\/em>, kas paredz valsts l\u012bdzfinans\u0113jumu\ndarba viet\u0101m, ja vi\u0146i \u0161\u012bs grupas iedz\u012bvot\u0101jus nodarbin\u0101s. Lai ar\u012b ir\nsaimniec\u012bbas, kur\u0101m ir pozit\u012bva pieredze skol\u0113nu nodarbin\u0101\u0161an\u0101, tom\u0113r uz\u0146\u0113m\u0113ji\nnor\u0101da, ka birokr\u0101tiskie nosac\u012bjumi nav pievilc\u012bgi darba dev\u0113jam un komplic\u0113t\u0101s\npras\u012bbas attur nodarbin\u0101t skolniekus. Tiek nov\u0113rots, ka arvien vair\u0101k jaunie\u0161i\nnemaz negrib str\u0101d\u0101t, bet akt\u012bvi seko l\u012bguma punktiem un, ar vec\u0101ku\niedro\u0161in\u0101jumu nor\u0101da uz visu, kas vi\u0146iem pien\u0101kas. Bet run\u0101jot par bezdarbnieku\nnodarbin\u0101\u0161anas programmu, n\u0101kas secin\u0101t, ka lauksaimnieki kopum\u0101 ir zaud\u0113ju\u0161i\ninteresi un cer\u012bbu par \u0161o sabiedr\u012bbas grupu, jo pieredze liecina, ka\nbezdarbnieki nav motiv\u0113ti str\u0101d\u0101t un str\u0101d\u0101 slikti, bet, neskatoties uz to,\npieprasa vismaz 1000 EUR neto (\u201cuz rokas\u201d) atalgojumu m\u0113nes\u012b, ko, k\u0101 liecina\n\u0161\u012bs aptaujas rezult\u0101ti, ir gatavi maks\u0101t vien 20% saimniec\u012bbu. Bet darbinieka\nmotiv\u0101cija str\u0101d\u0101t ir viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem nosac\u012bjumiem veiksm\u012bgu darba\nattiec\u012bbu izveido\u0161an\u0101.<\/p>\n\n\n\n Vairums aptauj\u0101to lauksaimnieku nor\u0101da, ka no darbinieka sagaida\nkvalitat\u012bvu darba izpildi (85%) un uzticam\u012bbu (83%). Lauksaimniekiem ir \u013coti\nsvar\u012bgi, lai darbinieks sp\u0113tu str\u0101d\u0101t patst\u0101v\u012bgi (74%) un vi\u0146iem b\u016btu\nmotiv\u0101cija str\u0101d\u0101t (72%). Vair\u0101k nek\u0101 puse lauksaimnieku (57%) nor\u0101da, ka ir\nsvar\u012bgi, lai darbinieks darb\u0101 ierastos laic\u012bgi. Katrai tre\u0161ajai saimniec\u012bbai ir\nsvar\u012bgi, lai darbinieki sp\u0113tu sadarboties komand\u0101 (41%) un lai vi\u0146i b\u016btu\nprofesion\u0101li (35%). Papildus no darbinieka tiek sagaid\u012bta fizisk\u0101 iztur\u012bba un skaidrs\npr\u0101ts (n\u0113 reibumam!). Svar\u012bg\u0101k\u0101s darbinieku kvalit\u0101tes ir cilv\u0113cisk\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas\n– sp\u0113ja paveikt darbu kvalitat\u012bvi, uzticam\u012bba, patst\u0101v\u012bba un motiv\u0101cija\nstr\u0101d\u0101t. <\/p>\n\n\n\n Darbasp\u0113ka pieejam\u012bba ietekm\u0113 saimniec\u012bbu att\u012bst\u012bbas iesp\u0113jas, t\u0101p\u0113c iepriek\u0161 konstat\u0113to izaicin\u0101jumu risin\u0101\u0161anai un nodarbin\u0101t\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai lauksaimniec\u012bbas nozar\u0113 ir nepiecie\u0161ama m\u0113r\u0137tiec\u012bga politisk\u0101 r\u012bc\u012bba. Ir vair\u0101ki vienlaikus veicami uzdevumi \u2013 sekm\u0113t saimniec\u012bbu ekonomisko att\u012bst\u012bbu, izstr\u0101d\u0101t nodarbin\u0101t\u012bbai labv\u0113l\u012bgu nodok\u013cu politiku, atbalst\u012bt saimniec\u012bbu moderniz\u0101ciju un ra\u017eo\u0161anas procesu automatiz\u0101ciju, atvieglot tre\u0161o valstu str\u0101dnieku nodarbin\u0101\u0161anu, sekm\u0113t lauksaimniec\u012bbas nozares presti\u017eu. \u0160\u012b lauksaimnieku aptauja par nodarbin\u0101t\u012bbas jaut\u0101jumiem saimniec\u012bb\u0101s aizvien tiek turpin\u0101ta ar m\u0113r\u0137i g\u016bt piln\u012bg\u0101ku kopainu par situ\u0101ciju saimniec\u012bb\u0101s un lauksaimnieku viedokli. Ieg\u016bt\u0101 inform\u0101cija pal\u012bdz\u0113s prec\u012bz\u0101k apzin\u0101t un sekm\u012bg\u0101k risin\u0101t nodarbin\u0101t\u012bbas izaicin\u0101jumus lauksaimniec\u012bbas nozar\u0113. <\/p>\n\n\n\n Saite uz aptauju \u0161eit: https:\/\/forms.gle\/3JgEWdecWxSg6f958<\/a> <\/p>\n\n\n\n [1]<\/a> Abrahams Maslovs bija amerik\u0101\u0146u psihologs, vajadz\u012bbu hierarhijas teorijas rad\u012bt\u0101js.<\/p>\n\n\n\n Teksts: Mg.oec. Agnese Hauka, Latvijas Zemnieku feder\u0101cijas valdes locekle, Agroresursu un ekonomikas instit\u016bts (AREI) p\u0113tniece; L\u0101sma A\u013ceks\u0113jeva, AREI p\u0113tniece<\/p>\n\n\n\n <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Latvij\u0101 \u012bstenot\u0101 lauksaimniec\u012bbas politika un lauksaimniec\u012bb\u0101 veikt\u0101s invest\u012bcijas ir sekm\u0113ju\u0161as saimniec\u012bbu att\u012bst\u012bbu, tom\u0113r to turpm\u0101kai att\u012bst\u012bbai noz\u012bm\u012bgs k\u013c\u016bst darbasp\u0113ka nodro\u0161in\u0101jums. […Las\u012bt vair\u0101k]<\/a><\/p>\n<\/div>","protected":false},"author":2,"featured_media":3891,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-3892","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-aktualitates"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3892","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=3892"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3892\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":3905,"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3892\/revisions\/3905"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/3891"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=3892"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=3892"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lzf.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=3892"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}![\"\"](\"https:\/\/lzf.lv\/wp-content\/uploads\/2022\/04\/image-2.png\")
<\/figure>\n\n\n\n![\"\"](\"https:\/\/lzf.lv\/wp-content\/uploads\/2022\/04\/image-3.png\")
<\/figure>\n\n\n\n![\"\"](\"https:\/\/lzf.lv\/wp-content\/uploads\/2022\/04\/image-4.png\")
<\/figure>\n\n\n\n
<\/p>\n\n\n\n![\"\"](\"https:\/\/lzf.lv\/wp-content\/uploads\/2022\/04\/image-6.png\")
<\/figure>\n\n\n\n![\"\"](\"https:\/\/lzf.lv\/wp-content\/uploads\/2022\/04\/image-7.png\")
<\/figure>\n\n\n\n![\"\"](\"https:\/\/lzf.lv\/wp-content\/uploads\/2022\/04\/image-8.png\")
<\/figure>\n\n\n\n
\n\n\n\n![\"\"](\"https:\/\/lzf.lv\/wp-content\/uploads\/2022\/04\/image-9.png\")
<\/figure>\n\n\n\n![\"\"](\"https:\/\/lzf.lv\/wp-content\/uploads\/2022\/04\/Aptaujas_QR_darbaspeks_A.Hauka_.png\")
<\/figure>\n\n\n\n