2026. gada j\u016bnij\u0101 ES piena pieg\u0101des bija par 2 % liel\u0101kas nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada attiec\u012bgaj\u0101 m\u0113nes\u012b; papildu apjoms bija aptuveni 250 t\u016bkst. tonnu. Vair\u0101k nek\u0101 90 % no \u0161\u012b pieauguma nodro\u0161in\u0101ja V\u0101cija, Polija un N\u012bderlande. Piena sav\u0101k\u0161ana ES pieauga jau vienpadsmito m\u0113nesi p\u0113c k\u0101rtas, tom\u0113r pieauguma temps mazin\u0101j\u0101s: p\u0113c vair\u0101k nek\u0101 5 % k\u0101puma 2025. gada p\u0113d\u0113j\u0101 ceturksn\u012b 2026. gada otraj\u0101 ceturksn\u012b tas bija aptuveni 2\u20132,4 % m\u0113nes\u012b.<\/p>\n\n\n\n
Pirmaj\u0101 pusgad\u0101 piena pieg\u0101des samazin\u0101j\u0101s se\u0161\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs \u2013 \u012arij\u0101 (-1,3 %), Malt\u0101, Rum\u0101nij\u0101, Bulg\u0101rij\u0101, Igaunij\u0101 un Latvij\u0101. Savuk\u0101rt V\u0101cij\u0101 pieg\u0101des pieauga par 6,5 %, bet Polij\u0101 par 3,3 %. Tas apliecina, ka kop\u0113jais ES pied\u0101v\u0101juma pieaugums sl\u0113pj \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bgas re\u0123ion\u0101l\u0101s tendences.<\/p>\n\n\n\n
Piena produktu ra\u017eo\u0161ana<\/strong><\/p>\n\n\n\n 2026. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 palielin\u0101j\u0101s sviesta (+9,2 %), v\u0101jpiena pulvera (+11 %), siera (+3,6 %) un dzeram\u0101 piena (+1,3 %) ra\u017eo\u0161ana. Samazin\u0101j\u0101s pilnpiena pulvera (-3,4 %), kondens\u0113t\u0101 piena (-3,2 %) un kr\u0113juma (-0,1 %) ra\u017eo\u0161ana. Ra\u017eo\u0161anas strukt\u016bra liecina par liel\u0101ku piena novirz\u012b\u0161anu produktiem, kuriem attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 bija lab\u0101kas realiz\u0101cijas iesp\u0113jas.<\/p>\n\n\n\n ES vid\u0113j\u0101 piena iepirkuma cena samazin\u0101j\u0101s no 2025. gada oktobra l\u012bdz 2026. gada martam, pavasar\u012b stabiliz\u0113j\u0101s, bet j\u016blij\u0101 pirmo reizi pieauga par 0,5 %. Augustam tika prognoz\u0113ts v\u0113l 0,4 % pieaugums. Tom\u0113r j\u016blija cena saglab\u0101j\u0101s aptuveni par 20 % zem\u0101ka nek\u0101 2025. gada j\u016blij\u0101, un 15 dal\u012bbvalst\u012bs gada kritums sasniedza vismaz 20 %. August\u0101 \u010cehij\u0101, Baltijas valst\u012bs, Ung\u0101rij\u0101, Rum\u0101nij\u0101, Slov\u0113nij\u0101 un Slov\u0101kij\u0101 prognoz\u0113t\u0101 cena bija zem 40 centiem\/kg.<\/p>\n\n\n\n Vienlaikus piena produktu tirg\u016b par\u0101d\u012bj\u0101s cenu atvese\u013co\u0161an\u0101s paz\u012bmes. San\u0101ksm\u0113 tika zi\u0146ots par v\u0101jpiena pulvera cenu k\u0101pumu ap 7 %, pilnpiena pulvera ap 8 %, s\u016bkalu pulvera ap 4 %, k\u0101 ar\u012b sviesta cenas pieaugumu. Tas bija pozit\u012bvs sign\u0101ls, ta\u010du v\u0113l nenoz\u012bm\u0113ja t\u016bl\u012bt\u0113ju l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu piena iepirkuma cenas atjauno\u0161anos saimniec\u012bbu l\u012bmen\u012b.<\/p>\n\n\n\n Starptautisk\u0101 tirdzniec\u012bba<\/strong><\/p>\n\n\n\n 2026. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 ES piena produktu eksports piena ekvivalent\u0101 palielin\u0101j\u0101s par 12 %. \u012apa\u0161i strauji pieauga sviesta (+35 %), pilnpiena pulvera (+37 %) un v\u0101jpiena pulvera (+16 %) eksports, bet siera eksports palielin\u0101j\u0101s par 6 %. Vienlaikus sviesta imports ES pieauga par 23 %, galvenok\u0101rt no Apvienot\u0101s Karalistes, Jaunz\u0113landes un ASV, savuk\u0101rt siera imports palielin\u0101j\u0101s par 9 %.<\/p>\n\n\n\n Tirdzniec\u012bbas dati r\u0101da, ka ES sp\u0113j palielin\u0101t realiz\u0101ciju \u0101r\u0113jos tirgos, tom\u0113r vienlaikus pieaug ar\u012b atsevi\u0161\u0137u produktu imports. T\u0101d\u0113\u013c ra\u017eot\u0101ju cenu perspekt\u012bvu nosaka ne tikai ES piena apjoms, bet ar\u012b pasaules tirgus cenas, val\u016btu un lo\u0123istikas faktori, k\u0101 ar\u012b konkurence ar citiem lielajiem eksport\u0113t\u0101jiem.<\/p>\n\n\n\n Dal\u012bbvalstu zi\u0146ojumi: tirgus, lopbar\u012bba un dz\u012bvnieku vesel\u012bba<\/strong><\/p>\n\n\n\n Kop\u0113jais dal\u012bbvalstu zi\u0146ojumu mot\u012bvs bija klimata ietekme uz lopbar\u012bbas nodro\u0161in\u0101jumu un izmaks\u0101m. Sausums un karstums tika min\u0113ts \u012arij\u0101, Be\u013c\u0123ij\u0101, \u010cehij\u0101, Austrij\u0101, Francij\u0101, V\u0101cij\u0101, Sp\u0101nij\u0101 un Zviedrij\u0101. Sekas bija zem\u0101kas z\u0101les un kukur\u016bzas ra\u017eas, liel\u0101ka iepirkt\u0101s lopbar\u012bbas nepiecie\u0161am\u012bba, izslaukuma samazin\u0101jums un atsevi\u0161\u0137\u0101s valst\u012bs pastiprin\u0101ta govju izkau\u0161ana. Otrs kop\u012bgs riska bloks bija infekcijas slim\u012bbas \u2013 zil\u0101s m\u0113les slim\u012bba, \u0160mallenbergas v\u012bruss, IBR un mezglain\u0101 dermat\u012bta draudi.<\/p>\n\n\n\n Latvija ES kontekst\u0101<\/strong><\/p>\n\n\n\n Latvijas situ\u0101cija uz ES kop\u0113j\u0101 fona ir nelabv\u0113l\u012bg\u0101ka gan ra\u017eo\u0161anas dinamikas, gan piena cenas zi\u0146\u0101. 2026. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 Latvij\u0101 pieg\u0101d\u0101ti 399,7 milj. kg piena, sal\u012bdzinot ar 416,1 milj. kg 2025. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 \u2013 samazin\u0101jums par aptuveni 3,9 %. Piena pieg\u0101d\u0101t\u0101ju saimniec\u012bbu skaits sarucis no 4135 2025. gada janv\u0101r\u012b l\u012bdz aptuveni 3800 2026. gada j\u016blij\u0101. Slaucamo govju skaits samazin\u0101jies no aptuveni 113,5 t\u016bkst. l\u012bdz 112 t\u016bkst.<\/p>\n\n\n\n Piena iepirkuma cena Latvij\u0101 samazin\u0101j\u0101s no 42,8 c\/kg janv\u0101r\u012b l\u012bdz 37,1 c\/kg j\u016blij\u0101. San\u0101ksm\u0113 min\u0113t\u0101 ES vid\u0113j\u0101 j\u016blija cena bija ap 42,9 c\/kg, t\u0101tad Latvijas cena bija par 5,8 c\/kg jeb aptuveni 13,5 % zem\u0101ka. Biolo\u0123isk\u0101 piena cena Latvij\u0101 taj\u0101 pa\u0161\u0101 period\u0101 samazin\u0101j\u0101s no 41,3 l\u012bdz 37,4 c\/kg.<\/p>\n\n\n\n ES piena nozares struktur\u0101l\u0101s tendences.<\/strong><\/p>\n\n\n\n DG AGRI anal\u012bz\u0113 tika uzsv\u0113rta ilgtermi\u0146a struktur\u0101l\u0101 transform\u0101cija: kop\u0161 2010. gada slaucamo govju skaits ES samazin\u0101jies par aptuveni 11 %, bet piena ra\u017eo\u0161ana palielin\u0101jusies par aptuveni 20 % un izslaukums uz govi \u2013 par 28 %. T\u0101tad ES sara\u017eo vair\u0101k piena ar maz\u0101ku govju skaitu, un produktivit\u0101tes k\u0101pums kompens\u0113 gan\u0101mpulka samazin\u0101jumu.<\/p>\n\n\n\n Ra\u017eo\u0161ana arvien vair\u0101k koncentr\u0113jas specializ\u0113tos Zieme\u013crietumeiropas re\u0123ionos. No 2010. l\u012bdz 2024. gadam piena specializ\u0101cijas \u012bpatsvars pieauga Luksemburg\u0101 par 7,3 procentpunktiem, \u012arij\u0101 par 6,7 pp, N\u012bderland\u0113 par 4,4 pp, D\u0101nij\u0101 par 4,0 pp, Be\u013c\u0123ij\u0101 par 3,9 pp un Austrij\u0101 par 3,1 pp. Latvij\u0101 tas samazin\u0101j\u0101s par 11,4 pp, Lietuv\u0101 par 15,1 pp, Polij\u0101 par 13,8 pp, Bulg\u0101rij\u0101 par 23,9 pp un Horv\u0101tij\u0101 par 29,5 pp.<\/p>\n\n\n\n Ar\u012b ien\u0101kumu at\u0161\u0137ir\u012bbas starp re\u0123ioniem ir lielas. Augst\u0101kie saimniec\u012bbu neto pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ji uz darbasp\u0113ka vien\u012bbu tika nor\u0101d\u012bti D\u0101nij\u0101 \u2013 ap 93 t\u016bkst. EUR \u2013, kam seko N\u012bderlande, V\u0101cijas zieme\u013crietumi, Zieme\u013cit\u0101lija un Francijas rietumi. Daudzos Baltijas, Polijas, Rum\u0101nijas, Bulg\u0101rijas un Grie\u0137ijas re\u0123ionos r\u0101d\u012bt\u0101js ir zem 15 t\u016bkst. EUR uz darbasp\u0113ka vien\u012bbu; ES liellopu saimniec\u012bbu medi\u0101na ir ap 27 t\u016bkst. EUR.<\/p>\n\n\n\n Lopbar\u012bbas izmaksas, intensit\u0101te un ekonomisk\u0101 efektivit\u0101te<\/strong><\/p>\n\n\n\n Specializ\u0113taj\u0101s piena saimniec\u012bb\u0101s lopbar\u012bba veido vid\u0113ji ap 34 % no kop\u0113j\u0101m izmaks\u0101m, specializ\u0113taj\u0101s ga\u013cas liellopu saimniec\u012bb\u0101s ap 30 %, bet jauktaj\u0101s augkop\u012bbas\u2013lopkop\u012bbas saimniec\u012bb\u0101s ap 14 %. 2022. gad\u0101 piena saimniec\u012bb\u0101s lopbar\u012bbas izmaksu \u012bpatsvars sasniedza ap 36 %, kam\u0113r pa\u0161u saimniec\u012bb\u0101 sara\u017eot\u0101s lopbar\u012bbas \u012bpatsvars bija ap 28 %. Tas ilustr\u0113 intens\u012bv\u0101s piena ra\u017eo\u0161anas jut\u012bgumu pret \u0101r\u0113jiem bar\u012bbas tirgiem.<\/p>\n\n\n\n Saimniec\u012bbas tika grup\u0113tas p\u0113c atgremot\u0101ju nosac\u012bto m\u0101jlopu vien\u012bbu skaita uz gan\u012b\u0161anai izmantojamo plat\u012bbu: ekstens\u012bvas <1,0 LU\/ha; vid\u0113jas 1,0\u20131,4 LU\/ha; intens\u012bvas 1,4\u20134 LU\/ha; \u013coti intens\u012bvas >4 LU\/ha. Svar\u012bgs metodolo\u0123isks ierobe\u017eojums \u2013 \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js pats par sevi nepier\u0101da faktisku gan\u012b\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n Piena saimniec\u012bb\u0101s ien\u0101kumi uz darbasp\u0113ka vien\u012bbu palielin\u0101j\u0101s no ap 13,9 t\u016bkst. EUR ekstens\u012bvaj\u0101s l\u012bdz 41,6 t\u016bkst. EUR \u013coti intens\u012bvaj\u0101s saimniec\u012bb\u0101s. Tom\u0113r detaliz\u0113t\u0101 anal\u012bze par\u0101d\u012bja, ka galvenais ien\u0101kumu virz\u012bt\u0101jsp\u0113ks ir saimniec\u012bbas m\u0113rogs, nevis pats dz\u012bvnieku bl\u012bvums: gan\u0101mpulka lielums izskaidroja ap 19 % ien\u0101kumu vari\u0101cijas, saimniec\u012bbas plat\u012bba ap 6 %, bet dz\u012bvnieku bl\u012bvums tikai ap 0,6 %. Saimniec\u012bb\u0101s ar vair\u0101k nek\u0101 100 LU ien\u0101kumi uz darbasp\u0113ka vien\u012bbu pieauga aptuveni no 49,5 l\u012bdz 74,6 t\u016bkst. EUR.<\/p>\n\n\n\n Intensifik\u0101cijai ir ar\u012b lopbar\u012bbas autonomijas cena. Pa\u0161nodro\u0161in\u0101jums ar lopbar\u012bbu samazin\u0101j\u0101s no ap 58 % ekstens\u012bvaj\u0101s l\u012bdz 43 % \u013coti intens\u012bvaj\u0101s saimniec\u012bb\u0101s. Ilggad\u012bgo z\u0101l\u0101ju \u012bpatsvars samazin\u0101j\u0101s no 89 % l\u012bdz 43,8 %, bet citu lopbar\u012bbas kult\u016bru, galvenok\u0101rt sk\u0101bbar\u012bbas kukur\u016bzas, \u012bpatsvars pieauga no 5,4 % l\u012bdz 47,3 %.<\/p>\n\n\n\n Vienlaikus ekstens\u012bvajai lopkop\u012bbai ir b\u016btiska vides loma. San\u0101ksmes materi\u0101los tika nor\u0101d\u012bts, ka ap 35 milj. ha aizsarg\u0101jamo biotopu ES ir atkar\u012bgi no ekstens\u012bvas gan\u012b\u0161anas; ar gan\u012b\u0161anu saist\u012bti 63 Biotopu direkt\u012bvas I pielikuma biotopu tipi. Daudzos \u0161\u0101dos biotopos optim\u0101ls dz\u012bvnieku bl\u012bvums ir zem 0,5 LU\/ha.<\/p>\n\n\n\n ES Lopkop\u012bbas strat\u0113\u0123ija un Protein Action Plan<\/strong><\/p>\n\n\n\n ES Lopkop\u012bbas strat\u0113\u0123ijas un Protein Action Plan kontekst\u0101 galvenais uzsvars ir uz ekonomiski dz\u012bvotsp\u0113j\u012bgu, vides zi\u0146\u0101 atbild\u012bgu un notur\u012bgu lopkop\u012bbas sektoru, vienlaikus mazinot ES atkar\u012bbu no import\u0113ta prote\u012bna. Prote\u012bna r\u012bc\u012bbas pl\u0101ns paredz palielin\u0101t ES prote\u012bnaugu ra\u017eo\u0161anu, stiprin\u0101t viet\u0113j\u0101s v\u0113rt\u012bbas \u0137\u0113des, uzglab\u0101\u0161anu un p\u0101rstr\u0101di, lab\u0101k integr\u0113t z\u0101l\u0101jus un lopkop\u012bbu, da\u017e\u0101dot importa avotus un izmantot aprites bioekonomikas blakusproduktus.<\/p>\n\n\n\n \u012apa\u0161a uzman\u012bba paredz\u0113ta p\u0101k\u0161augiem un citiem prote\u012bnaugiem, p\u0113tniec\u012bbai un selekcijai, k\u0101 ar\u012b tirgus monitoringam un dal\u012bbvalstu koordin\u0101cijai. San\u0101ksmes materi\u0101los k\u0101 orientieris tika min\u0113ts m\u0113r\u0137is l\u012bdz 2035. gadam palielin\u0101t ES izcelsmes augstprote\u012bna lopbar\u012bbas no e\u013c\u013cas augiem un prote\u012bnaugiem \u012bpatsvaru l\u012bdz 35 %, sal\u012bdzinot ar aptuveni 25,8 % 2025. gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n Latvijai \u0161\u012b politikas virz\u012bba rada iesp\u0113ju izmantot priek\u0161roc\u012bbas, ko dod z\u0101l\u0101ju plat\u012bbas, tauri\u0146zie\u017ei, viet\u0113jie prote\u012bnaugi un sal\u012bdzino\u0161i augst\u0101ka iesp\u0113ja balst\u012bt atgremot\u0101ju \u0113din\u0101\u0161anu uz pa\u0161u saimniec\u012bb\u0101 sara\u017eotu rupjo lopbar\u012bbu. Tom\u0113r konkur\u0113tsp\u0113jas ieguvums b\u016bs atkar\u012bgs ne tikai no izaudz\u0113t\u0101 prote\u012bna daudzuma, bet ar\u012b no t\u0101 kvalit\u0101tes, sagremojam\u012bbas, aminosk\u0101bju nodro\u0161in\u0101juma, ra\u017eas stabilit\u0101tes, uzglab\u0101\u0161anas\/p\u0101rstr\u0101des iesp\u0113j\u0101m un izmaks\u0101m uz sara\u017eot\u0101 piena kilogramu.<\/p>\n\n\n\n Latvijai b\u016btisk\u0101kie secin\u0101jumi<\/strong><\/p>\n\n\n\n 1. Ra\u017eo\u0161anas apjoma kritums ir struktur\u0101ls sign\u0101ls.<\/strong> Latvij\u0101 piena pieg\u0101des pirmaj\u0101 pusgad\u0101 samazin\u0101j\u0101s par aptuveni 3,9 %, kam\u0113r ES kop\u0113jais pied\u0101v\u0101jums turpin\u0101ja pieaugt un V\u0101cija un Polija palielin\u0101ja ra\u017eo\u0161anu. Tas pasliktina Latvijas relat\u012bvo poz\u012bciju ES piena tirg\u016b.<\/p>\n\n\n\n 2. Piena cenas starp\u012bba pret ES ir b\u016btiska.<\/strong> J\u016blij\u0101 Latvijas 37,1 c\/kg bija aptuveni 5,8 c\/kg jeb 13,5 % zem ES vid\u0113j\u0101s cenas. T\u0101d\u0113\u013c konkur\u0113tsp\u0113jas jaut\u0101jums nav reduc\u0113jams tikai uz saimniec\u012bbas ra\u017eo\u0161anas izmaks\u0101m; noz\u012bm\u012bga ir ar\u012b p\u0101rstr\u0101des, tirgus un pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas \u0137\u0113de.<\/p>\n\n\n\n 3. BIO piena tirgus ir \u012bpa\u0161i problem\u0101tisks.<\/strong> Latvij\u0101 BIO piena cena 37,4 c\/kg bija gandr\u012bz vien\u0101da ar konvencion\u0101l\u0101 piena cenu, kam\u0113r V\u0101cij\u0101 san\u0101ksm\u0113 tika zi\u0146oti 63,9 c\/kg. Tas nor\u0101da uz nepiecie\u0161am\u012bbu analiz\u0113t, kur non\u0101k Latvijas BIO piens, cik daudz tiek realiz\u0113ts k\u0101 biolo\u0123isks produkts un k\u0101 veidojas cenas pr\u0113mija.<\/p>\n\n\n\n 4. Lopbar\u012bbas pa\u0161nodro\u0161in\u0101jums k\u013c\u016bst par strat\u0113\u0123isku konkur\u0113tsp\u0113jas faktoru.<\/strong> 2026. gada sausuma un karstuma pieredze daudz\u0101s valst\u012bs par\u0101d\u012bja, ka lopbar\u012bbas dro\u0161\u012bba ir ne tikai agronomisks, bet ar\u012b ekonomisks un nozares notur\u012bbas jaut\u0101jums. Latvijai j\u0101v\u0113rt\u0113 z\u0101l\u0101ju kvalit\u0101te, sk\u0101bbar\u012bbas ra\u017e\u012bba, tauri\u0146zie\u017eu izmanto\u0161ana un viet\u0113j\u0101 prote\u012bna ekonomika.<\/p>\n\n\n\n 5. Intensifik\u0101cija pati par sevi negarant\u0113 ekonomisko rezult\u0101tu.<\/strong> DG AGRI anal\u012bze r\u0101da, ka ien\u0101kumus daudz vair\u0101k izskaidro saimniec\u012bbas m\u0113rogs nek\u0101 dz\u012bvnieku bl\u012bvums. Politikas un konsult\u0101ciju l\u012bmen\u012b j\u0101v\u0113rt\u0113 produktivit\u0101te, darbasp\u0113ka efektivit\u0101te, kapit\u0101la izmanto\u0161ana, lopbar\u012bbas efektivit\u0101te un tirgus poz\u012bcija kop\u0101.<\/p>\n\n\n\n 6. Klimata ietekme uz piena nozari 2026. gad\u0101 ir praktiski redzama.<\/strong> Karstums un sausums vair\u0101k\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs jau izrais\u012bja bar\u012bbas defic\u012btu, izmaksu k\u0101pumu, piena ra\u017eo\u0161anas kritumu un govju izkau\u0161anu. Latvijas saimniec\u012bbu riska vad\u012bb\u0101 j\u0101stiprina lopbar\u012bbas rezervju pl\u0101no\u0161ana, \u016bdens nodro\u0161in\u0101jums, karstuma stresa mazin\u0101\u0161ana un elast\u012bg\u0101ka bar\u012bbas b\u0101ze.<\/p>\n\n\n\n 7. Dz\u012bvnieku vesel\u012bbas riski ir p\u0101rrobe\u017eu konkur\u0113tsp\u0113jas jaut\u0101jums.<\/strong> Zil\u0101s m\u0113les slim\u012bba, \u0160mallenbergas v\u012bruss, IBR un LSD draudi r\u0101da, ka biodro\u0161\u012bba un savlaic\u012bga epidemiolo\u0123isk\u0101 uzraudz\u012bba tie\u0161i ietekm\u0113 ra\u017eo\u0161anu, dz\u012bvnieku kust\u012bbu un izmaksas.<\/p>\n\n\n\n 8. ES Protein Action Plan Latvijai rada konkr\u0113tu iesp\u0113ju.<\/strong> Latvijas z\u0101l\u0101ju un prote\u012bnaugu potenci\u0101ls var pal\u012bdz\u0113t mazin\u0101t import\u0113t\u0101 prote\u012bna atkar\u012bbu, ta\u010du nepiecie\u0161ama visa \u0137\u0113de \u2013 audz\u0113\u0161ana, \u0161\u0137irnes, konserv\u0113\u0161ana, anal\u012bzes, p\u0101rstr\u0101de, bar\u012bbas devu optimiz\u0101cija un ekonomiskais nov\u0113rt\u0113jums.<\/p>\n\n\n\n San\u0101ksmes kopaina r\u0101da pretrun\u012bgu ES piena tirgu: kop\u0113jais piena pied\u0101v\u0101jums v\u0113l pieaug, eksports ir sp\u0113c\u012bgs un piena produktu cenas s\u0101k uzr\u0101d\u012bt atvese\u013co\u0161an\u0101s paz\u012bmes, tom\u0113r saimniec\u012bbu piena cenas daudzviet ir iev\u0113rojami zem\u0101kas nek\u0101 pirms gada. Vienlaikus klimata ekstr\u0113mi palielina lopbar\u012bbas risku, bet dz\u012bvnieku infekcijas slim\u012bbas un vides pras\u012bbas rada papildu izmaksas.<\/p>\n\n\n\n Latvijas situ\u0101cija ir \u012bpa\u0161i jut\u012bga, jo vienlaikus samazin\u0101s piena pieg\u0101des, pieg\u0101d\u0101t\u0101ju un govju skaits, bet piena cena atpaliek no ES vid\u0113j\u0101s. Turpm\u0101k konkur\u0113tsp\u0113ju noteiks ne tikai izslaukums, bet visa sist\u0113ma: lopbar\u012bbas pa\u0161nodro\u0161in\u0101jums un kvalit\u0101te, prote\u012bna efektivit\u0101te, saimniec\u012bbas m\u0113rogs un darba ra\u017e\u012bgums, p\u0101rstr\u0101des sp\u0113ja rad\u012bt pievienoto v\u0113rt\u012bbu, BIO tirgus att\u012bst\u012bba, klimata notur\u012bba un dz\u012bvnieku vesel\u012bba.<\/p>\n\n\n\n No Latvijas intere\u0161u viedok\u013ca ES politikas diskusij\u0101s b\u016btiski uzsv\u0113rt, ka vienoti intensit\u0101tes vai dz\u012bvnieku bl\u012bvuma risin\u0101jumi nevar vien\u0101di tikt piem\u0113roti visiem re\u0123ioniem. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101 saimniec\u012bbu strukt\u016bra, z\u0101l\u0101ju loma, viet\u0113j\u0101s lopbar\u012bbas potenci\u0101ls, biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas uztur\u0113\u0161ana un re\u0101l\u0101 ekonomisk\u0101 dz\u012bvotsp\u0113ja.<\/p>\n\n\n\n DG Piena darba grupa 09.09.2026<\/p>\n\n\n\n P\u0101rskats par CDG darba grupas san\u0101ksmi par ES piena nozari<\/strong><\/p>\n\n\n\n Darba grupas san\u0101ksm\u0113 par dz\u012bvnieku izcelsmes produkciju \u2013 piena nozari \u2013 Eiropas Komisijas DG AGRI p\u0101rst\u0101vis Krystian Keciek iepaz\u012bstin\u0101ja ar Eiropas Savien\u012bbas piena nozares struktur\u0101laj\u0101m un ekonomiskaj\u0101m tendenc\u0113m, \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu piev\u0113r\u0161ot piena ra\u017eo\u0161anas teritori\u0101lajai koncentr\u0101cijai, saimniec\u012bbu intensit\u0101tei, lopbar\u012bbas izmaks\u0101m un pa\u0161nodro\u0161in\u0101jumam ar lopbar\u012bbu, saimniec\u012bbu ien\u0101kumiem, gan\u012bbu noz\u012bmei, k\u0101 ar\u012b ES atkar\u012bbai no import\u0113tiem prote\u012bna avotiem.<\/p>\n\n\n\n ES piena ra\u017eo\u0161an\u0101 turpin\u0101s struktur\u0101la koncentr\u0101cija. Kop\u0161 2010. gada slaucamo govju skaits ir samazin\u0101jies aptuveni par 11 %, ta\u010du vienlaikus piena ra\u017eo\u0161ana ir palielin\u0101jusies par aptuveni 20 %, bet izslaukums uz govi \u2013 par 28 %. Tas nor\u0101da uz b\u016btisku produktivit\u0101tes k\u0101pumu. Vienlaikus piena ra\u017eo\u0161ana arvien vair\u0101k koncentr\u0113jas ES zieme\u013crietumu da\u013c\u0101 \u2013 intens\u012bv\u0101kos un specializ\u0113t\u0101kos re\u0123ionos. Laik\u0101 no 2010. l\u012bdz 2024. gadam piena lopkop\u012bbas specializ\u0101cijas \u012bpatsvars \u012bpa\u0161i pieaudzis Luksemburg\u0101 (+7,3 procentpunkti), \u012arij\u0101 (+6,7 pp), N\u012bderland\u0113 (+4,4 pp), D\u0101nij\u0101 (+4,0 pp), Be\u013c\u0123ij\u0101 (+3,9 pp) un Austrij\u0101 (+3,1 pp). Savuk\u0101rt vair\u0101k\u0101s Centr\u0101l\u0101s un Austrumeiropas valst\u012bs v\u0113rojams pret\u0113js process. Latvij\u0101 piena specializ\u0101cijas \u012bpatsvars \u0161aj\u0101 period\u0101 samazin\u0101jies par 11,4 procentpunktiem; v\u0113l liel\u0101ks kritums konstat\u0113ts Horv\u0101tij\u0101, Bulg\u0101rij\u0101, Lietuv\u0101 un Polij\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di iez\u012bm\u0113jas tendence, ka piena ra\u017eo\u0161ana tiek koncentr\u0113ta maz\u0101k\u0101 skait\u0101 intens\u012bvu un specializ\u0113tu re\u0123ionu, bet da\u013c\u0101 perif\u0113ro re\u0123ionu lopkop\u012bba vair\u0101k p\u0101rorient\u0113jas uz ga\u013cas liellopiem.<\/p>\n\n\n\n Starp ES re\u0123ioniem past\u0101v \u013coti lielas piena un liellopu saimniec\u012bbu ien\u0101kumu at\u0161\u0137ir\u012bbas. D\u0101nij\u0101 saimniec\u012bbu neto pievienot\u0101 v\u0113rt\u012bba sasniedz aptuveni 93 t\u016bkst. EUR uz vienu darbasp\u0113ka vien\u012bbu, un augsti r\u0101d\u012bt\u0101ji ir ar\u012b N\u012bderland\u0113, V\u0101cijas zieme\u013crietumos, It\u0101lijas zieme\u013cos un Francijas rietumos. Savuk\u0101rt liel\u0101 da\u013c\u0101 Polijas, Baltijas valstu, Rum\u0101nijas, Bulg\u0101rijas un Grie\u0137ijas re\u0123ionu r\u0101d\u012bt\u0101js ir zem 15 t\u016bkst. EUR uz vienu darbasp\u0113ka vien\u012bbu. Sal\u012bdzin\u0101jumam ES liellopu saimniec\u012bbu medi\u0101na ir aptuveni 27 t\u016bkst. EUR.<\/p>\n\n\n\n B\u016btiska uzman\u012bba tika piev\u0113rsta lopbar\u012bbas izmaks\u0101m, jo t\u0101s ir liel\u0101k\u0101 piena saimniec\u012bbu izmaksu poz\u012bcija. Specializ\u0113taj\u0101s piena saimniec\u012bb\u0101s lopbar\u012bba veido aptuveni 34 % no kop\u0113j\u0101m izmaks\u0101m<\/strong>, specializ\u0113taj\u0101s ga\u013cas liellopu saimniec\u012bb\u0101s \u2013 30 %, bet jauktaj\u0101s augkop\u012bbas un lopkop\u012bbas saimniec\u012bb\u0101s tikai aptuveni 14 %. Jauktaj\u0101s saimniec\u012bb\u0101s liel\u0101ka lopbar\u012bbas da\u013ca tiek sara\u017eota pa\u0161\u0101 saimniec\u012bb\u0101, t\u0101d\u0113\u013c izmaksas vair\u0101k par\u0101d\u0101s s\u0113klu, m\u0113slojuma un augu aizsardz\u012bbas l\u012bdzek\u013cu poz\u012bcij\u0101s. Nolietojums piena saimniec\u012bb\u0101s veido aptuveni 13 % no izmaks\u0101m, bet tehnikas un \u0113ku izmaksas da\u017e\u0101dos lopkop\u012bbas saimniec\u012bbu tipos ir aptuveni 7\u20139 %. Tas noz\u012bm\u0113, ka specializ\u0113t\u0101s piena saimniec\u012bbas ir \u012bpa\u0161i jut\u012bgas pret lopbar\u012bbas tirgus cenu sv\u0101rst\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n \u0160o ievainojam\u012bbu \u013coti skaidri par\u0101d\u012bja 2022. gads, kad lopbar\u012bbas izmaksu \u012bpatsvars piena saimniec\u012bb\u0101s pieauga l\u012bdz aptuveni 36 %<\/strong>, kam\u0113r pa\u0161nodro\u0161in\u0101jums ar saimniec\u012bb\u0101 sara\u017eotu lopbar\u012bbu saglab\u0101j\u0101s tikai ap 28 %. Teritori\u0101li zem\u0101kais pa\u0161nodro\u0161in\u0101jums rakstur\u012bgs intens\u012bvajiem piena ra\u017eo\u0161anas re\u0123ioniem N\u012bderland\u0113, Be\u013c\u0123ij\u0101, V\u0101cijas rietumos un citviet Rietumeirop\u0101. Savuk\u0101rt Baltijas valst\u012bs, Polij\u0101, \u010cehij\u0101, Ung\u0101rij\u0101, Austrij\u0101 un Slov\u0113nij\u0101 lopkop\u012bba vair\u0101k balst\u0101s uz viet\u0113ji sara\u017eotu rupjo lopbar\u012bbu un z\u0101l\u0101jiem. Kopum\u0101 v\u0113rojama apgriezta sakar\u012bba \u2013 jo intens\u012bv\u0101ka lopkop\u012bba un liel\u0101ks dz\u012bvnieku bl\u012bvums, jo maz\u0101ku da\u013cu no nepiecie\u0161am\u0101s lopbar\u012bbas saimniec\u012bba sp\u0113j nodro\u0161in\u0101t pati.<\/p>\n\n\n\n Anal\u012bz\u0113 saimniec\u012bbu intensit\u0101te tika v\u0113rt\u0113ta p\u0113c atgremot\u0101ju nosac\u012bto m\u0101jlopu vien\u012bbu skaita uz vienu hekt\u0101ru gan\u012b\u0161anai izmantojam\u0101s plat\u012bbas. Saimniec\u012bbas tika iedal\u012btas \u010detr\u0101s grup\u0101s: ekstens\u012bvas \u2013 zem 1,0 LU\/ha, vid\u0113ji intens\u012bvas \u2013 1,0\u20131,4 LU\/ha, intens\u012bvas \u2013 1,4\u20134 LU\/ha un \u013coti intens\u012bvas \u2013 virs 4 LU\/ha. Vienlaikus tika uzsv\u0113rts, ka \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js nenor\u0101da, vai dz\u012bvnieki faktiski tiek gan\u012bti<\/strong>. Zems dz\u012bvnieku bl\u012bvums raksturo maz\u0101ku slodzi uz zemes plat\u012bbu un liel\u0101ku saimniec\u012bbas zemes resursu lomu lopbar\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101, bet pats par sevi nav pier\u0101d\u012bjums gan\u012bbu izmanto\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n \u012apa\u0161i interesanta ir intensit\u0101tes saist\u012bba ar saimniec\u012bbu ekonomiskajiem rezult\u0101tiem. Piena lopkop\u012bb\u0101 ien\u0101kumi uz vienu darbasp\u0113ka vien\u012bbu, p\u0101rejot no ekstens\u012bvas uz \u013coti intens\u012bvu ra\u017eo\u0161anu, palielin\u0101s aptuveni tr\u012bs reizes \u2013 no 13,9 t\u016bkst. EUR l\u012bdz 41,6 t\u016bkst. EUR<\/strong>. Turpret\u012b ga\u013cas liellopu, aitu un kazu saimniec\u012bb\u0101s tik izteikta sakar\u012bba netika konstat\u0113ta. Tas noz\u012bm\u0113, ka tie\u0161i piena lopkop\u012bb\u0101 intensifik\u0101cijai ir \u012bpa\u0161i sp\u0113c\u012bga ekonomisk\u0101 motiv\u0101cija un l\u012bdz ar to politikas instrumentiem, kas veicina ekstensifik\u0101ciju, j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 t\u0101s iesp\u0113jam\u0101 ekonomisk\u0101 cena piena ra\u017eot\u0101jiem.<\/p>\n\n\n\n Tom\u0113r detaliz\u0113t\u0101ka anal\u012bze par\u0101d\u012bja, ka pats dz\u012bvnieku bl\u012bvums nav galvenais augst\u0101ku ien\u0101kumu c\u0113lonis. Daudz noz\u012bm\u012bg\u0101ks faktors ir gan\u0101mpulka lielums jeb ra\u017eo\u0161anas m\u0113rogs<\/strong>. Gan\u0101mpulka lielums pats par sevi izskaidro aptuveni 19 % ien\u0101kumu at\u0161\u0137ir\u012bbu, saimniec\u012bbas zemes plat\u012bba \u2013 aptuveni 6 %, bet dz\u012bvnieku bl\u012bvums \u2013 tikai ap 0,6 %. \u0145emot v\u0113r\u0101 gan\u0101mpulka lielumu, saimniec\u012bbas tipu un dal\u012bbvalsti, dz\u012bvnieku bl\u012bvuma papildu ietekme uz ien\u0101kumiem ir \u013coti neliela. T\u0101d\u0113j\u0101di liel\u0101ki ien\u0101kumi intens\u012bv\u0101s piena saimniec\u012bb\u0101s liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir saist\u012bti ar m\u0113roga ekonomiju, nevis tikai ar liel\u0101ku dz\u012bvnieku skaitu uz hekt\u0101ru. \u012apa\u0161i izteikta priek\u0161roc\u012bba konstat\u0113ta piena saimniec\u012bb\u0101s ar vair\u0101k nek\u0101 100 LU, kur ien\u0101kumi uz vienu darbasp\u0113ka vien\u012bbu palielin\u0101s aptuveni no 49,5 l\u012bdz 74,6 t\u016bkst. EUR.<\/p>\n\n\n\n Intensifik\u0101cijai vienlaikus ir b\u016btiska ietekme uz lopbar\u012bbas autonomiju un zemes izmanto\u0161anas strukt\u016bru. Pa\u0161nodro\u0161in\u0101jums ar lopbar\u012bbu samazin\u0101s no aptuveni 58 % ekstens\u012bvaj\u0101s l\u012bdz 43 % \u013coti intens\u012bvaj\u0101s saimniec\u012bb\u0101s<\/strong>. T\u0101d\u0113j\u0101di intens\u012bv\u0101k\u0101s saimniec\u012bbas vair\u0101k nek\u0101 pusi no lopbar\u012bbas v\u0113rt\u012bbas ieg\u0101d\u0101jas \u0101rpus saimniec\u012bbas, palielinot savu pak\u013caut\u012bbu lopbar\u012bbas un izejvielu cenu sv\u0101rst\u012bb\u0101m, pieg\u0101des \u0137\u0113\u017eu riskiem un import\u0113ta prote\u012bna pieejam\u012bbai.<\/p>\n\n\n\n Palielinoties intensit\u0101tei, main\u0101s ar\u012b lopbar\u012bbas plat\u012bbu strukt\u016bra. Ekstens\u012bv\u0101s saimniec\u012bb\u0101s ilggad\u012bgie z\u0101l\u0101ji veido aptuveni 89 % no lopbar\u012bbas plat\u012bbas<\/strong>, vid\u0113ji intens\u012bvaj\u0101s \u2013 83 %, intens\u012bvaj\u0101s \u2013 75 %, bet \u013coti intens\u012bvaj\u0101s tikai aptuveni 43,8 %. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 citu lopbar\u012bbas kult\u016bru, galvenok\u0101rt sk\u0101bbar\u012bbas kukur\u016bzas, \u012bpatsvars palielin\u0101s no 5,4 % ekstens\u012bvaj\u0101s l\u012bdz pat 47,3 % \u013coti intens\u012bvaj\u0101s saimniec\u012bb\u0101s. Tas \u013cauj ieg\u016bt vair\u0101k sagremojam\u0101s ener\u0123ijas no hekt\u0101ra, ta\u010du vienlaikus var palielin\u0101t vides slodzi un samazin\u0101t ilggad\u012bgo z\u0101l\u0101ju noz\u012bmi.<\/p>\n\n\n\n Atsevi\u0161\u0137i tika uzsv\u0113rta ekstens\u012bv\u0101s gan\u012b\u0161anas noz\u012bme biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas saglab\u0101\u0161an\u0101. ES aptuveni 35 milj. ha aizsarg\u0101jamu biotopu ir atkar\u012bgi no ekstens\u012bvas gan\u012b\u0161anas turpin\u0101\u0161anas<\/strong>. Aptuveni tre\u0161da\u013cai ES Biotopu direkt\u012bvas I pielikuma biotopu tipu \u2013 63 biotopu tipiem \u2013 nepiecie\u0161ama liellopu, aitu, kazu vai zirgu gan\u012b\u0161ana. \u0160\u012bs teritorijas veido ap 22 % ES lauksaimniec\u012bbas zemes, lai gan taj\u0101s tiek sara\u017eoti tikai aptuveni 10\u201315 % no ES atgremot\u0101ju produkcijas. Daudzos \u0161ajos biotopos optim\u0101lais dz\u012bvnieku bl\u012bvums ir \u013coti zems \u2013 bie\u017ei zem 0,5 LU\/ha. Gan\u012b\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161ana savuk\u0101rt rada aizaug\u0161anas ar kr\u016bmiem un me\u017eu risku un l\u012bdz ar to ar\u012b v\u0113rt\u012bgo atkl\u0101to biotopu zudumu.<\/p>\n\n\n\n Kop\u0113jais Komisijas anal\u012bzes secin\u0101jums bija, ka ES piena nozare ekonomiski ir viena no sp\u0113c\u012bg\u0101kaj\u0101m liellopu audz\u0113\u0161anas sist\u0113m\u0101m \u2013 ien\u0101kumi sasniedz ap 35,8 t\u016bkst. EUR uz vienu darbasp\u0113ka vien\u012bbu<\/strong>, kas ir aptuveni 24 % virs ES saimniec\u012bbu vid\u0113j\u0101 l\u012bme\u0146a. Tom\u0113r t\u0101 vienlaikus ir ar\u012b viena no visvair\u0101k \u0101r\u0113jiem lopbar\u012bbas resursiem pak\u013cautaj\u0101m lopkop\u012bbas nozar\u0113m. Tikai aptuveni 28 % lopbar\u012bbas piena saimniec\u012bb\u0101s tiek sara\u017eota pa\u0161\u0101s saimniec\u012bb\u0101s, bet lopbar\u012bba veido aptuveni tre\u0161da\u013cu no kop\u0113j\u0101m izmaks\u0101m. T\u0101d\u0113\u013c turpm\u0101kaj\u0101 ES politik\u0101 j\u0101mekl\u0113 l\u012bdzsvars starp piena nozares konkur\u0113tsp\u0113ju un m\u0113roga ekonomiju, lopbar\u012bbas autonomiju, ekstens\u012bv\u0101s lopkop\u012bbas saglab\u0101\u0161anu un vides m\u0113r\u0137iem.<\/p>\n\n\n\n \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 san\u0101ksm\u0113 tika aktualiz\u0113ta ar\u012b nepiecie\u0161am\u012bba p\u0113c ES Protein Action Plan<\/strong>. Pa\u0161laik tikai aptuveni 25 % prote\u012bna, ko ES ieg\u016bst no e\u013c\u013cas augiem un prote\u012bnaugiem, tiek nodro\u0161in\u0101ti ar ES izcelsmes produkciju<\/strong>, t\u0101d\u0113\u013c lopkop\u012bba joproj\u0101m ir b\u016btiski atkar\u012bga no importa. R\u012bc\u012bbas pl\u0101na m\u0113r\u0137is ir palielin\u0101t ES strat\u0113\u0123isko autonomiju, att\u012bstot ilgtsp\u0113j\u012bgu viet\u0113jo prote\u012bna ra\u017eo\u0161anu, stiprin\u0101t lauksaimniec\u012bbas notur\u012bbu un konkur\u0113tsp\u0113ju, veicin\u0101t viet\u0113jo risin\u0101jumu izmanto\u0161anu un vienlaikus sasaist\u012bt prote\u012bna nodro\u0161in\u0101jumu ar ES klimata, bioekonomikas, vides un p\u0101rtikas dro\u0161\u012bbas m\u0113r\u0137iem.<\/p>\n\n\n\n Kopum\u0101 darba grup\u0101 prezent\u0113tie dati iez\u012bm\u0113 zin\u0101mu ES piena nozares dilemmu<\/strong>: ekonomiski veiksm\u012bg\u0101k\u0101s piena saimniec\u012bbas parasti ir liel\u0101kas un intens\u012bv\u0101kas, ta\u010du \u0161\u0101das sist\u0113mas ir maz\u0101k pa\u0161pietiekamas lopbar\u012bbas zi\u0146\u0101 un vair\u0101k pak\u013cautas pasaules izejvielu tirgus sv\u0101rst\u012bb\u0101m. Savuk\u0101rt ekstens\u012bv\u0101s, uz z\u0101l\u0101jiem balst\u012bt\u0101s sist\u0113mas nodro\u0161ina b\u016btiskus vides un biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas ieguvumus, ta\u010du piena lopkop\u012bb\u0101 t\u0101m ir gr\u016bt\u0101k sasniegt l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu ien\u0101kumu l\u012bmeni. T\u0101d\u0113\u013c viens no b\u016btisk\u0101kajiem n\u0101kotnes politikas jaut\u0101jumiem ir nevis vienk\u0101r\u0161i intensifik\u0101cijas vai ekstensifik\u0101cijas izv\u0113le, bet t\u0101du atbalsta instrumentu izveide, kas \u013cauj saglab\u0101t ekonomiski dz\u012bvotsp\u0113j\u012bgu piena ra\u017eo\u0161anu, vienlaikus atalgojot saimniec\u012bbas par sabiedr\u012bbai noz\u012bm\u012bgu vides, z\u0101l\u0101ju un biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas ieguvumu nodro\u0161in\u0101\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n Turpinot diskusiju par piena lopkop\u012bbas lielo atkar\u012bbu no iepirkt\u0101s lopbar\u012bbas un import\u0113tajiem prote\u012bna avotiem, Eiropas Komisija detaliz\u0113t\u0101k iepaz\u012bstin\u0101ja ar pl\u0101notajiem ES Prote\u012bna r\u012bc\u012bbas pl\u0101na virzieniem. T\u0101 pamatm\u0113r\u0137is ir palielin\u0101t Eiropas Savien\u012bbas sp\u0113ju pa\u0161ai nodro\u0161in\u0101t lopkop\u012bbu ar prote\u012bna avotiem un vienlaikus mazin\u0101t riskus, ko rada koncentr\u0113ta importa izcelsme, pasaules tirgus cenu sv\u0101rst\u012bbas un pieg\u0101des \u0137\u0113\u017eu trauc\u0113jumi.<\/p>\n\n\n\n Viens no galvenajiem r\u012bc\u012bbas virzieniem paredz papla\u0161in\u0101t ilgtsp\u0113j\u012bgu prote\u012bna ra\u017eo\u0161anu pa\u0161\u0101 ES<\/strong>. Kop\u0113j\u0101s lauksaimniec\u012bbas politikas instrumentus paredz\u0113ts izmantot, lai stimul\u0113tu p\u0101k\u0161augu, p\u0101k\u0161augu graudiem un sojas audz\u0113\u0161anu, priek\u0161roku dodot konkr\u0113t\u0101 re\u0123iona klimatiskajiem un agronomiskajiem apst\u0101k\u013ciem piem\u0113rot\u0101m kult\u016br\u0101m. \u0160\u0101da pieeja vienlaikus var\u0113tu palielin\u0101t viet\u0113jo prote\u012bna pied\u0101v\u0101jumu, samazin\u0101t miner\u0101lm\u0113slu nepiecie\u0161am\u012bbu un siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisijas.<\/p>\n\n\n\n Tom\u0113r tika uzsv\u0113rts, ka nepietiek tikai ar prote\u012bnaugu plat\u012bbu palielin\u0101\u0161anu. Nepiecie\u0161ams att\u012bst\u012bt ar\u012b visu prote\u012bna kult\u016bru v\u0113rt\u012bbas \u0137\u0113di<\/strong>. Dal\u012bbvalst\u012bm b\u016btu j\u0101izmanto pieejamais finans\u0113jums uzglab\u0101\u0161anas un p\u0101rstr\u0101des infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bbai, k\u0101 ar\u012b j\u0101veicina l\u012bgumattiec\u012bbas starp audz\u0113t\u0101jiem, p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101jiem un lopbar\u012bbas ra\u017eot\u0101jiem. Tas mazin\u0101tu risku lauksaimniekiem, kuri p\u0101riet uz jaun\u0101m kult\u016br\u0101m, jo viens no \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem viet\u0113j\u0101 prote\u012bna ra\u017eo\u0161anas att\u012bst\u012bbai ir ne tikai audz\u0113\u0161anas tehnolo\u0123ija vai ra\u017e\u012bba, bet ar\u012b stabila realiz\u0101cijas tirgus un p\u0101rstr\u0101des iesp\u0113ju tr\u016bkums.<\/p>\n\n\n\n Prote\u012bna strat\u0113\u0123ij\u0101 b\u016btiska vieta paredz\u0113ta ar\u012b z\u0101l\u0101ju un lopkop\u012bbas integr\u0101cijai<\/strong>. Re\u0123ionos, kur tas ir ekonomiski un agronomiski pamatoti, paredz\u0113ts atbalst\u012bt ekstens\u012bv\u0101kas lopkop\u012bbas sist\u0113mas un pilnv\u0113rt\u012bg\u0101k izmantot z\u0101l\u0101jus k\u0101 viet\u0113jo lopbar\u012bbas resursu. Tas \u013cautu mazin\u0101t import\u0113t\u0101s lopbar\u012bbas nepiecie\u0161am\u012bbu, vienlaikus veicinot oglek\u013ca piesaisti un saglab\u0101jot ekonomisko aktivit\u0101ti lauku teritorij\u0101s. \u0160is aspekts ir cie\u0161i saist\u012bts ar iepriek\u0161 prezent\u0113tajiem datiem par Baltijas valst\u012bm, kur lopkop\u012bbas sist\u0113m\u0101s viet\u0113ji sara\u017eot\u0101s rupj\u0101s lopbar\u012bbas un z\u0101l\u0101ju noz\u012bme jau pa\u0161laik ir sal\u012bdzino\u0161i augsta.<\/p>\n\n\n\n Otrs noz\u012bm\u012bgs virziens ir notur\u012bg\u0101ku un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101ku pieg\u0101des \u0137\u0113\u017eu veido\u0161ana<\/strong>. Komisija neparedz piln\u012bb\u0101 atteikties no prote\u012bna importa, bet gan diversific\u0113t t\u0101 izcelsmi, stiprinot sadarb\u012bbu ar galvenajiem pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem, tostarp ES kaimi\u0146valst\u012bm. Vienlaikus paredz\u0113ts pan\u0101kt lab\u0101ku ra\u017eo\u0161anas un ilgtsp\u0113jas standartu saska\u0146o\u0161anu. Lopkop\u012bbas sist\u0113m\u0101s liel\u0101ka priorit\u0101te b\u016btu j\u0101pie\u0161\u0137ir viet\u0113ji pieejamo resursu izmanto\u0161anai. Atsevi\u0161\u0137i tika nor\u0101d\u012bta ar\u012b ES atkar\u012bba no import\u0113t\u0101m lopbar\u012bbas piedev\u0101m<\/strong>, kas noz\u012bm\u0113, ka prote\u012bna un lopbar\u012bbas strat\u0113\u0123isk\u0101 autonomija nav saist\u0101ma tikai ar soju vai citiem prote\u012bnaugiem.<\/p>\n\n\n\n Liela noz\u012bme paredz\u0113ta aprites ekonomikas principiem. Lopbar\u012bbas un prote\u012bna nodro\u0161in\u0101jum\u0101 efekt\u012bv\u0101k j\u0101izmanto da\u017e\u0101du nozaru blakusprodukti un biomasa. Bioekonomikas att\u012bst\u012bbai b\u016btu j\u0101veicina efekt\u012bv\u0101ka biomasas izmanto\u0161ana, savuk\u0101rt biodegvielas ra\u017eo\u0161anas politik\u0101 paredz\u0113ts mekl\u0113t risin\u0101jumus, kas vienlaikus sekm\u0113tu ES audz\u0113tu ilgtsp\u0113j\u012bgu izejvielu, prote\u012bnaugu un lopbar\u012bbas resursu pieejam\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n Prote\u012bna r\u012bc\u012bbas pl\u0101ns neaprobe\u017eosies tikai ar pied\u0101v\u0101juma palielin\u0101\u0161anu. Tre\u0161ais darb\u012bbas virziens paredz pas\u0101kumus piepras\u012bjuma pus\u0113<\/strong>. Komisija v\u0113las veicin\u0101t daudzveid\u012bg\u0101ku uzturu un pat\u0113r\u0113t\u0101ju izv\u0113li, att\u012bst\u012bt izcelsmes mar\u0137\u0113\u0161anu, sabiedr\u012bbas inform\u0113\u0161anas kampa\u0146as un skolu programmas, k\u0101 ar\u012b izmantot ilgtsp\u0113j\u012bga publisk\u0101 iepirkuma iesp\u0113jas. T\u0101d\u0113j\u0101di viet\u0113jo prote\u012bnaugu att\u012bst\u012bba tiek skat\u012bta ne tikai lopbar\u012bbas, bet pla\u0161\u0101kas ES p\u0101rtikas sist\u0113mas kontekst\u0101.<\/p>\n\n\n\n Ceturt\u0101 priorit\u0101te ir p\u0113tniec\u012bba un inov\u0101cijas<\/strong>. \u0160aj\u0101 jom\u0101 jau ieguld\u012bti vair\u0101k nek\u0101 190 milj. EUR<\/strong>. Turpm\u0101kie ieguld\u012bjumi paredz\u0113ti prote\u012bna v\u0113rt\u012bbas \u0137\u0113\u017eu att\u012bst\u012bbai, zin\u0101\u0161anu p\u0101rnesei, augu selekcijai, s\u0113klkop\u012bbai un augu aizsardz\u012bbas risin\u0101jumiem. Tas ir b\u016btiski, lai viet\u0113jie prote\u012bnaugi b\u016btu ne tikai vides zi\u0146\u0101 v\u0113lami, bet ar\u012b ra\u017e\u012bgi, kvalitat\u012bvi un ekonomiski konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgi sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar import\u0113taj\u0101m lopbar\u012bbas izejviel\u0101m.<\/p>\n\n\n\n Visbeidzot, r\u012bc\u012bbas pl\u0101na \u012bsteno\u0161anai paredz\u0113ta cie\u0161\u0101ka politiku koordin\u0101cija, ievie\u0161anas uzraudz\u012bba un rezult\u0101tu monitorings<\/strong>. Pl\u0101nots stiprin\u0101t sadarb\u012bbu starp da\u017e\u0101d\u0101m politik\u0101m un iesaist\u012btaj\u0101m pus\u0113m, tostarp izmantojot nacion\u0101los un re\u0123ion\u0101los partner\u012bbas pl\u0101nus. Ar dal\u012bbvalst\u012bm paredz\u0113ti ikgad\u0113ji dialogi par prote\u012bna nodro\u0161in\u0101jumu, savuk\u0101rt graudaugu, e\u013c\u013cas augu un prote\u012bnaugu tirgus att\u012bst\u012bba tiks regul\u0101ri v\u0113rt\u0113ta tirgus nov\u0113ro\u0161anas sist\u0113m\u0101.<\/p>\n\n\n\n \u012apa\u0161i noz\u012bm\u012bgs ir noteiktais kvantitat\u012bvais orientieris \u2013 l\u012bdz 2035. gadam palielin\u0101t ES izcelsmes augsta prote\u012bna satura lopbar\u012bbas \u012bpatsvaru l\u012bdz 35 %, sal\u012bdzinot ar aptuveni 25 % 2025. gad\u0101<\/strong>. T\u0101tad m\u0113r\u0137is nav pan\u0101kt piln\u012bgu ES prote\u012bna pa\u0161nodro\u0161in\u0101jumu, bet desmit gadu laik\u0101 par 10 procentpunktiem palielin\u0101t viet\u0113j\u0101 augstprote\u012bna lopbar\u012bbas resursa \u012bpatsvaru.<\/p>\n\n\n\n No piena lopkop\u012bbas skatpunkta \u0161is r\u012bc\u012bbas pl\u0101ns ir \u012bpa\u0161i noz\u012bm\u012bgs, jo iepriek\u0161 prezent\u0113tie dati par\u0101d\u012bja, ka tie\u0161i specializ\u0113t\u0101s piena saimniec\u012bbas ir visvair\u0101k pak\u013cautas lopbar\u012bbas cenu un pieg\u0101des sv\u0101rst\u012bb\u0101m. L\u012bdz ar to viet\u0113j\u0101s prote\u012bna ra\u017eo\u0161anas palielin\u0101\u0161ana, z\u0101l\u0101ju un tauri\u0146zie\u017eu efekt\u012bv\u0101ka izmanto\u0161ana, viet\u0113jo lopbar\u012bbas \u0137\u0113\u017eu att\u012bst\u012bba un prote\u012bna avotu da\u017e\u0101do\u0161ana j\u0101v\u0113rt\u0113 ne tikai k\u0101 vides politika, bet ar\u012b k\u0101 ES piena nozares konkur\u0113tsp\u0113jas un notur\u012bbas jaut\u0101jums<\/strong>.<\/p>\n\n\n\nPiena un piena produktu cenas<\/h2>\n\n\n\n
Valsts<\/strong><\/td> Zi\u0146ot\u0101 piena cena<\/strong><\/td> Galvenie akcenti<\/strong><\/td><\/tr> \u012arija<\/td> 37\u201338 c\/kg<\/td> Pieg\u0101des H1 -1,3 %. Sausums samazin\u0101jis bar\u012bbas kr\u0101jumus; izmaksu pieaugums ap 5 EUR\/dz\u012bvnieku. Veksford\u0101 zi\u0146ots par zil\u0101s m\u0113les slim\u012bbas 3. serotipa gad\u012bjumu.<\/td><\/tr> Be\u013c\u0123ija<\/td> ~39 c\/kg<\/td> Ra\u017eo\u0161ana H1 +8 %. Starp p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101jiem 4\u20135 c cenu starp\u012bba. Sausums un karstums sk\u0101ris z\u0101li un kukur\u016bzu; \u0160mallenbergas v\u012bruss un IBR kontroles gr\u016bt\u012bbas.<\/td><\/tr> N\u012bderlande<\/td> ~44 c\/kg<\/td> \u013boti augstas struktur\u0101l\u0101s izmaksas: san\u0101ksm\u0113 min\u0113ti ~11 000 EUR\/govi par ra\u017eo\u0161anas ties\u012bb\u0101m\/kvot\u0101m, >100 000 EUR\/ha zeme un ~1000 EUR\/govi k\u016btsm\u0113slu apsaimnieko\u0161ana. Amonjaka emisiju m\u0113r\u0137is -45 % l\u012bdz 2035. g.; govju skaits m\u0113nes\u012b -~4000.<\/td><\/tr> \u010cehija<\/td> <40 c\/kg (~9,8 CZK)<\/td> Siena un salmu cenas >+100 %; siens ~80\u201385 EUR\/rull\u012b. Upju \u016bdens l\u012bmenis 20\u201325 % no normas; izsludin\u0101ts valsts atbalsts.<\/td><\/tr> Austrija<\/td> ~45 c\/kg<\/td> Lopbar\u012bbas ra\u017ea sausuma d\u0113\u013c -25\u201333 %. August\u0101 govju nokau\u0161ana ap 2\u00d7 parasto l\u012bmeni; kau\u0161anas cena -30 %. Pieaug bar\u012bbas importa un degvielas izmaksas.<\/td><\/tr> Somija<\/td> ~48 c\/kg<\/td> Cena gada laik\u0101 -~6,5 c; ra\u017eo\u0161ana +1,1 %. Papildu administrat\u012bvais slogs \u2013 satel\u012btu lauku kontroles pras\u012bbas.<\/td><\/tr> Grie\u0137ija<\/td> ~55 c\/kg govs pienam<\/td> Govs piena ra\u017eo\u0161ana +2,1 %. Aitu\/kazu piena cenas 1,7\u20131,8 EUR\/kg piena tr\u016bkuma apst\u0101k\u013cos; san\u0101ksm\u0113 zi\u0146ots par infekcijas slim\u012bbu riskiem.<\/td><\/tr> Francija<\/td> ~44 c\/kg (42\u201350)<\/td> J\u016bnij\u0101 ra\u017eo\u0161ana -0,9 % karstuma ietekm\u0113. Izmaksas +20\u201325 EUR\/1000 l.<\/td><\/tr> V\u0101cija<\/td> ~39,5 c\/kg; BIO 63,9 c\/kg<\/td> Pieg\u0101des +3,1 % pret 2025. g. Sausums un bar\u012bbas tr\u016bkums; \u0160mallenbergas v\u012bruss. \u013boti izteikta BIO cenas pr\u0113mija.<\/td><\/tr> Sp\u0101nija<\/td> ~46 c\/kg<\/td> Karstums Galisij\u0101 samazin\u0101jis ra\u017eo\u0161anu par 30\u201350 %, viet\u0101m l\u012bdz 60 %. Pieaug nepiecie\u0161am\u012bba iepirkt kukur\u016bzu un lucernu.<\/td><\/tr> Portug\u0101le<\/td> 44,03 c\/kg<\/td> Mezglain\u0101 dermat\u012bta (LSD) riska d\u0113\u013c atceltas lopu izst\u0101des.<\/td><\/tr> Zviedrija<\/td> 44\u201345 c\/kg (maij\u0101)<\/td> Ra\u017eo\u0161ana +2 %. Zieme\u013cos laba z\u0101les ra\u017ea, dienvidos sausums.<\/td><\/tr> Lietuva<\/td> ~35 c\/kg august\u0101<\/td> V\u0113tras un lietavas apgr\u016btin\u0101ja darbus un elektroapg\u0101di. Pie\u0161\u0137irts 9,78 milj. EUR kr\u012bzes rezerves atbalsts.<\/td><\/tr><\/tbody><\/table><\/figure>\n\n\n\n R\u0101d\u012bt\u0101js<\/strong><\/td> Latvija<\/strong><\/td> Sal\u012bdzin\u0101jums<\/strong><\/td> Noz\u012bme<\/strong><\/td><\/tr> Piena pieg\u0101des H1<\/td> 399,7 milj. kg; -~3,9 %<\/td> ES kopum\u0101 pieaugums; V\u0101cija +6,5 %, Polija +3,3 %<\/td> Latvija zaud\u0113 apjomu laik\u0101, kad lielie ra\u017eot\u0101ji palielina pied\u0101v\u0101jumu.<\/td><\/tr> J\u016blija piena cena<\/td> 37,1 c\/kg<\/td> ES vid\u0113ji ~42,9 c\/kg<\/td> ~5,8 c\/kg jeb 13,5 % zem ES vid\u0113j\u0101s cenas.<\/td><\/tr> BIO piena cena<\/td> 37,4 c\/kg<\/td> V\u0101cija 63,9 c\/kg<\/td> Latvij\u0101 BIO cenas pr\u0113mija gandr\u012bz izzudusi; b\u016btiska tirgus\/p\u0101rstr\u0101des struktur\u0101la probl\u0113ma.<\/td><\/tr> Pieg\u0101d\u0101t\u0101ju skaits<\/td> 4135 \u2192 ~3800<\/td> Turpin\u0101s koncentr\u0101cija<\/td> Maz\u0101ks saimniec\u012bbu skaits un nozares struktur\u0101l\u0101 konsolid\u0101cija.<\/td><\/tr><\/tbody><\/table><\/figure>\n\n\n\n <\/h1>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/lzf.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/09\/vizualis_Copa-Cogeca-atskaitei_Piena-DG_Silvija-683x1024.jpeg\")
<\/figure>\n<\/figure>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"