Zemkopības ministrijas svarīgākie pasākumi un iniciatīvas 2018. gadā

Svarīgākie plānotie nozares pasākumi un iniciatīvas  2018.g. ir šādas:

  1. Turpināt aizstāvēt Latvijas intereses, nodrošinot pēc iespējas labākas zvejas iespējas 2018. gadam Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.
  2. Turpināt darbu, nodrošinot kvalitatīvu un pilnvērtīgu Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna 2017.- 2020. gadam realizāciju.
  3. Aktīvi iesaistīsies diskusijās par KLP nākotni pēc 2020. gada,  uzsverot Latvijas galveno prioritāti – tiešo maksājumu saglabāšanu un finansējuma izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm, un nepieciešamību turpināt darbu pie tiešo maksājumu sistēmas pilnveidošanas un vienkāršošanas.
  4. Lauksaimniekiem nodrošināt savlaicīgu tiešo maksājumu atbalsta izmaksas 255 miljonu eiro apmērā (par 11% vairāk nekā 2017. gadā).
  5. Iesaiste OECD pētījuma izstrādē par Latvijas lauksaimniecības nozari un inovācijām, produktivitāti un ilgtspējību (jautājumu koordinēšana, informācijas sagatavošana un pētījuma kvalitatīvas izstrādes uzraudzība). To plānots publicēt 2018. gada beigās – 2019. gada sākumā.
  6. Nostāju izstrāde un dalības ES organizētajās darba grupās par EK sagatavotajiem tiesību aktu priekšlikumiem par pārtikas piegādes ķēdēm (tostarp negodīgas tirdzniecības prakses).
  7. Priekšlikumu izstrāde par nodarbinātības problēmu risinājumiem  pārtikas un  lauksaimniecības nozarēs (sagatavot normatīvo aktu projektu).
  8. Veicināt   paaugstinātas kvalitātes vietējo pārtikas produktu īpatsvaru zaļajos publiskajos iepirkumos.
  9. Izvērtēt samazinātās PVN likmes (5%) Latvijai raksturīgiem svaigiem augļu, ogām un dārzeņiem ietekmi uz mazumtirdzniecības cenu.
  10. Nodrošināt EK tirgus atbalsta pasākumu īstenošanu lauksaimniecības nozarēs.
  11. Turpināt ES atbalsta programmas izglītības iestāžu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu īstenošanu.
  12. Turpināt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru interešu pārstāvēšanu ES organizētajās darba grupās, kā arī ES īstenotajās ārējās tirdzniecības sarunās.
  13. Pilnveidot meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitāti.
  14. Meža un saistīto nozaru pamatnostādņu 2015.-2020.gadam vidus termiņa vērtējums.
  15. LAP 2015.-2020.gadam ar meža nozari saistīto pasākumu sasniegto rādītāju vērtējums.
  16. Meža references līmeņa aprēķins klimata politikas ietvaros 2021.-2025. gadam.
  17. Izstrādāt Meliorācijas attīstības plānošanas dokumentu.
  18. Pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz meliorācijas sistēmām apdzīvotās vietās (pilsētās un ciemos).
  19. Nodrošināt atbalstu Lauku attīstības programmas un Eiropas reģionālā attīstības fonda ietvaros investīcijām meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju atjaunošanā un pārbūvē, samazinot plūdu riskus lauku teritorijās.
  20. Saglabāt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, lai augļkopības un dārzkopības nozarē tiktu samazināts nelegālais nodarbinātības līmenis sezonas laukstrādnieku vidū un darba devējiem (lauksaimniekiem) arī turpmāk tiktu samazināts administratīvais slogs, kas saistīt ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu.
  21. Ja EK, pamatojoties uz ZM iesniegto pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai, ko izraisīja ilgstošās spēcīgās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, piešķirs finanšu līdzekļus, tad  2018. gadā būs jāveic piešķirto finanšu līdzekļu apguve.
  22. Ņemot vērā 2017. gada nelabvēlīgos klimatiskos apstākļus un to radītās sekas, veicināt lauksaimnieku sapratni par kopfondu izveidi nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, dzīvnieku un augu slimībām, kaitēkļu invāzijām un vides incidentiem.
  23. Līdz 2018. gada 1. novembrim izstrādāt likumdošanas  bāzi, kas uzlabos dzīvnieku audzēšanas sistēmas, vienlaicīgi nodrošinot  ES Dzīvnieku audzēšanas regulas prasību ievērošanu.
  24. Lai veicinātu vispārējo drošību valstī  un   iespēju novērst nelikumīgas darbības ar sprādzienbīstamiem mēslošanas līdzekļiem, kuri uzskaitīti prekursoru regulā, Mēslošanas līdzekļu aprites likumā tiks veikti grozījumi ( plānots noteikt, ka mēslošanas līdzekļi, kuri ir uzskaitīti prekursoru regulā,  tirdzniecības vietās būs  jāuzskaita, norādot personas, kam konkrētie līdzekļi tiks pārdoti).
  25. Traktortehnikas vadītāju apliecību optimizācija (traktortehnikas vadītāju kategoriju skaitu no šobrīd esošajām 8 samazināt uz 4, kā arī vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību iegūšanas kārtību; plāno ka iniciatīva stāsies spēkā ar 2019. gada 1. janvāri).
  26. Bioloģiskās daudzveidības novērtēšana nacionālā meža monitoringa ietvaros.

_____________________________

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Muceniece,

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;

e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv