Ražas apcirkņi jau pilni, laiks vēl pēdējiem lauku darbiem. Un garākajos vakaros – laiks palasīt žurnālu. Pie lasītājiem devies oktobra žurnāls Agro Tops, kas ir laba un noderīga lasāmviela ikvienam lauksaimniekam.
Lūk, mazs ieskats oktobra žurnāla tematos:
- Aizvadītās vasaras ekstrēmie dabas apstākļi – sausums un karstums – ietekmēja visus lauksaimniekus. Patlaban notiek dārzeņu, kartupeļu un augļu vākšana, tāpēc lauku saimniekiem un ekspertiem vaicājām, kāda raža ir izaugusi un cik izdevīgi ir tās pārdošanas nosacījumi, kā arī cik ilgam laikam iegūtās ražas pietiks. Piemēram, tiek prognozēts, ka Latvijā pašu audzēto kartupeļu šajā sezonā nepietiks. Atbildes meklē žurnālā!
- Vija Strazdiņa, zinātniece, vietējo kviešu šķirņu selekcionāre ar vairāk nekā 50 gadu darba stāžu šajā pētniecības lauciņā, intervijā Agro Topam diemžēl spiesta atzīt, ka selekcionāra darbs no valsts puses netiek pienācīgi novērtēts un šī darbības joma joprojām atkarīga no selekcionāru entuziasma.
- Novākt salmus no lauka vai nenovākt? Kāds labums no salmu iestrādes augsnē, un kā salmu izvešana no lauka ietekmē graudaugu ražas rādītājus? To pētījusi AREI vadošā pētniece Līvija Zariņa.
- Lauksaimniekiem ne pārāk draudzīgie šīssezonas apstākļi ietekmējuši arī zālāju augšanu un tādējādi arī sagatavotās lopbarības kvalitāti. Ar kādiem izaicinājumiem bijis jāsaskaras un kādi vēl sagaida Latvijas lopkopjus lopbarības gatavošanas un izbarošanas jomā?
- Maldīgs ir uzskats, ka, uzstādot slaukšanas robotus, visas problēmas ir atrisinātas. Kā jau visām iekārtām, tiem ir nepieciešami darbības uzstādījumi, bet tiem savukārt jābūt atbilstošiem govs slaukšanas fizioloģiskajām vajadzībām. Kādas ir saimnieka iespējas sekot līdzi slaukšanas procesam, tesmeņa veselībai un piena kvalitātei un kā slaukšanas robots var ietekmēt mastītu veidošanos slaucamajām govīm, skaidro veterinārārsts Egils Juitinovičs.
- Aitu daudzums Latvijā laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz šā gada 1. janvārim samazinājies par 17 334 dzīvniekiem, aitu ganāmpulku skaits samazinājies no 3796 līdz 2914 ganāmpulkiem, savukārt aitu māšu daudzums samazinājies par 21,1%. Kam šobrīd pieder Latvijas lielākie aitu ganāmpulki?
- Pēdējos gados Latvijā ir uzbūvētas vairākas lielākas un mazākas dārzeņu glabātavas. Tām ir atšķirīgs tehnoloģiskais līmenis, dažas ir aprīkotas ar aukstuma kamerām, citas iztiek ar dabīgo ventilāciju. Daudziem produktiem – kāpostiem, burkāniem, brokoļiem, pētersīļiem, puraviem – ir labāk piemēroti konteineri, jo novērš to mehāniskas bojāšanas risku. Par niansēm, kas būtu jāņem vērā, dārzeņus glabājot konteineros, stāsta dārzeņkopības konsultante Mārīte Gailīte.
Kā allaž žurnālā – zemnieku pieredzes stāsti. Madlienas pagasta SIA Atmati saimniekiGunta un Gatis Atmati bioloģiskajā aitkopībā ir izvēlējušies ienesīgu, tomēr ļoti darbietilpīgu virzienu. Saimniecībā ir izveidots gaļas cehs, kur jēra gaļu sadala, arī vītina un gatavo citus produktus, tā pievienojot vērtību. Savukārt Aizkraukles pagasta ZS Dārznieki, kas agrākslaucamās govis laida ganībās, patlaban tās baro novietnē un attīsta Limuzinas gaļas liellopu šķirni. Bet ZS Rīvēni saimnieks Gints Neimanis savu augļkopības komercdārzu ir paplašinājis līdz 10 hektāriem, izmanto kooperācijas sniegtās priekšrocības ražas pārdošanā un meklē aizvien jaunas iespējas pircēju piesaistīšanai.
“AgroTops” ir profesionāls žurnāls katram zemniekam un lauku uzņēmējam – par dzīvi, darbu un biznesu laukos!
Žurnāla elektronisko versiju meklē šeit: https://izdevumi.latvijasmediji.lv/izdevumi/at/2021/10/01/
Abonē žurnālu 2022. gadam un saņem dāvanā “Sējas un ražas kalendāru”. Īpašā abonēšanas cena ar – 10 % atlaides kuponu no oktobra numura.
https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/2
Uzzini un iepazīsti žurnālu arī sociālajā tīklā FACEBOOK: https://www.facebook.com/agrotops
Papildus informācija
Linda Rumka
AS “Latvijas Mediji”
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr. 26459988
E-pasts: linda.rumka@latvijasmediji.lv