8.novembrī Frīdriha Eberta fonda Latvijas birojs aicina uz darba semināru “Aprites ekonomika Latvijas lauksaimniecībā”

Aprites ekonomika ir ceļš, kā novērst vides problēmas, ko izraisa nepārstrādājamu atkritumu uzkrāšanās, pieaugošais vides piesārņojums, klimata pārmaiņas, resursu pārtēriņš un to potenciālais izsīkums nākotnē. Kā var lasīt Eiropas Komisija sagatavotajā faktu lapā, aprites ekonomikā produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta iespējami ilgi, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta, un, kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, resursi paliek ekonomikā, kur tos izmanto atkal un atkal, lai radītu papildu vērtību. Aprites ekonomika nozīmē arī ekonomisko efektivitāti, jo mēs ietaupāmm, ja spējam iegūt to pašu rezultātu, samazinot resursu patēriņu un novēršot atkritumu rašanos.

Šīs jaunās paradigmas aizsākumi meklējami gandrīz pirms pusgadsimta tālredzīgu dizaineru prātos, un to veicināja tādas ideju domnīcas kā Ellen MacArthur Foundation vai IGES — Globālo vides stratēģiju institūts Japānā, un tālāk idejas pārgājušas dažādu pasaules valstu politikā un stratēģijās. Interese par aprites ekonomiku pieaug ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī Japānā, Kanādā, ASV, Ķīnā. Aprites ekonomiku uzskata par svarīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. Eiropas Savienība 2015. gadā uzsāka savu pirmo aprites ekonomikas rīcības plānu un iekļāva aprites ekonomiku kā vienu no pamatelementiem jaunajā stratēģijas dokumentā ilgtspējīgākas ekonomikas sasniegšanai, t.i., “Zaļajā kursā”. Tādējādi aprites ekonomika ir politiskās dienaskārtības fokusā.

Kā aprites ekonomikas idejas var izmantot lauksaimnieks? Kur rodas liels resursu patēriņš un saražoti atkritumi, un kā to varam mazināt, pie viena samazinot arī izmaksas un ietaupot līdzekļus?

Kā mēs varam padarīt apritīgāku iepakojumu lauksaimniecības produktiem? Kā varam panākt efektīvāku loģistiku? Ko lauksaimniekam spēj dot dalīšanās ekonomika, tas ir, kooperācija un sadarbība ar citiem lauksaimniekiem? Kādas ir iespējas saņemt finansējumu šādām apritīgām inovācijām lauksaimniecībā? Kā bezpesticīdu metodes saistās ar aprites ekonomiku un kā lauksaimnieks tās var apgūt?

DALĪBAI SEMINĀRĀ AICINĀM REĢISTRĒTIES ŠEIT : https://saite.lv/Ihous

PROGRAMMA

10.30 Atklāšana / Peer Krumrey FES Baltijas valstīs, direktors

11.00 Aprites ekonomikas pamatprincipi un iespējas lauksaimniecībai
Elgars Felcis, Latvijas universitāte, Latvijas Permakultūras biedrība 

12.00 Lauksaimnieks un Eiropas Zaļais kurss
Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācija

12.30 Pusdienas —kas nu kuram padomā

13.30 Aprites ekonomikas principu izmantošana Latvijas lauksaimniecībā: stiprās un vājās puses, iespējas un izaicinājumi / Ievada prezentācija katrā grupā (10 minūtes) Moderēšana

Apritīgs iepakojums / Ievadprezentācija un moderē: Jana Simanovska, Vidzemes augstskola, biedrība “Ekodizaina kompetences centrs”

Bezpesticīdu metodes lauksaimniecībā / Ievadprezentācija un moderē: Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Sadarbības iespējas / dalīšanās ekonomika / Ievadprezentācija un moderē: Elgars Felcis, Latvijas Universitāte, Latvijas Permakultūras biedrība 

Kopīgas loģistikas iespējas / Ievadprezentācija: Rolands Feldmanis, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija Moderē: Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācija

15.00 Kafijas pauze —kas nu kuram padomā

15.30 Darba grupu ziņojumi

16.30 Pieejamais finansējums iniciatīvām apritīgai lauksaimniecībai
Andris Grundulis, Lauku atbalsta dienests

17.00 Noslēgums
Jana Simanovska, Vidzemes augstskola, biedrība “Ekodizaina kompetences centrs”

Pasākumu moderē: Kristīne Garklāva