Latvijas iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties attīstības sadarbībā un palīdzēt attīstības valstīm

2016. gada februārī 295 Latvijas iedzīvotāji 10 diskusijās dažādās Latvijas vietās pulcējās diskusijā „Eiropas gads attīstībai – rezultāti un iespējas”, kā laikā tika iepazīstināti ar Eiropas gada attīstībai Latvijā aktivitātēm un rezultātiem un attīstības sadarbības nozīmi, un skatījās Eiropas Attīstības sadarbības gada ietvaros izveidotu režisora Sandija Semjonova filmu “Ar domu par labāku pasauli”.

Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja un Labas gribas vēstniece „Eiropas gada attīstībai 2015”: „Tiekoties ar iedzīvotājiem dažādās Latvijas vietās (Iecavā, Bauskā, Rīgā, Ozolniekos, Preiļos, Saldū un Daugavpilī), pārliecinājos, ka Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, nodarbošanās un dzīvesvietas, atbalsta palīdzības sniegšanu attīstības valstīm. Daļa uzrunāto sākotnēji ir skeptiski un vispirms norāda uz daudzām nepilnībām Latvijas uzņēmējdarbības un sociālajā vidē, tomēr, iepazīstoties ar jau īstenotās Latvijas palīdzības piemēriem, ar sadzīves apstākļiem un ekonomikas attīstības tendencēm citās valstīs, un izprotot, ar kādu mazumiņu var ļoti palīdzēt citu valstu iedzīvotājiem, visi ir vienprātīgi – Latvijas iedzīvotāji spēj un ir jāspēj palīdzēt citu valstu iedzīvotājiem. Diskusiju dalībnieki atzina, kā arī jau tepat, Latvijā, atbildīgi izvēloties pirkumus (importētos produktus) un saudzējot resursus, ir spējīgi nepalielināt sociālekonomisko plaisu starp attīstītām un attīstības valstīm”.

Aizkustinošs un motivējošs ir A.Haukas pieredzes stāsts par Latvijas iedzīvotāju atbalstu Gvatemalas bērniem, kuri uzsāk skolas gaitas. Divu gadu laikā, 2012. un 2013. gadā, A.Haukas uzrunāti vairāk nekā 100 Latvijas lauku iedzīvotāji ziedoja 5 latus (7 EUR) dējējvistas iegādei Gvatemalas ģimenēm, kas tām ir būtisks atbalsts pārtikas nodrošināšanā un ienākumu papildināšanā, lai pabarotu un skolotu bērnus. Atbalsta projektu Gvatemalas bērniem organizē biedrība „Seiba — atbalsts Gvatemalas bērniem”.

Agita Hauka: „Tiekoties ar lauksaimniekiem, diskusijas izvērtās īpaši personiskas, jo lauksaimnieki, klausoties attīstības valstu zemnieku stāstus, saredzēja līdzības ar esošo ekonomisko attīstību Latvijā – lielo un starptautisko koorporāciju dominanci tirgū, mazo saimniecību darbības un attīstības ierobežošanu, cilvēku ievilināšanu kredītu jūgā, subsidētās importa produkcijas radīto nevienlīdzīgo konkurenci, zemes pārdošanu ārvalstu investoriem un lauku iztukšošanos. Tāpēc biedrība „Latvijas Zemnieku federācija (LZF)” ikdienā pārstāv mazās un vidējās ģimenes saimniecības un veido tādus lauksaimniecības politikas nosacījumus, kuros tās var iespējami veiksmīgāk strādāt un attīstīties”.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Savienības un LR Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu Eiropas gada attīstībai 2015 Nacionālās darba programmas ietvaros. Nacionālās darba programmas aktivitāšu ieviesēji ir LR Ārlietu ministrija un biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS). Par materiāla saturu pilnībā atbild LAPAS un tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Vairāk informācijas www.lapas.lv .”