Pie lasītājiem dodas jūlija žurnāls Agro Tops!

Lūk, mazs ieskats jūlija  žurnāla tematos:

  • Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aizvadīto mēnešu laikā ir vairākkārt vērsusi uzmanību uz briestošo gan lokālo, gan globālo pārtikas krīzi un kritisko situāciju lauksaimniecības nozarē, ko radījusi gan ģeopolitiskā situācija ar tai sekojošo visu resursu deficītu un cenu pieaugumu, gan spiediens uz lauksaimniekiem saistībā ar Zaļā kursa prasībām. Pašreizējo situāciju nozarē Agro Topam komentē LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
  • Valsts darba inspekcija ziņo, ka lauksaimniecībā ik gadu traumas gūst vidēji 60 nodarbinātie, tostarp veicot darba pienākumus; cietušie guvuši arī nāvējošas traumas. VDI teic, ka, izmeklējot smagos un letālos nelaimes gadījumus darbā, konstatētie cēloņi ir bijuši dažādi, tomēr galvenokārt tie bija saistīti gan ar trūkumiem darbu organizācijā, gan arī ar pašu nodarbināto nedrošu, nepieļautu rīcību. Par būtiskākajiem pārkāpumiem un to mazināšanas iespējām – jūlija Agro Topā.
  • Brīvprātīgi saistītajam atbalstam par sertificētu labības sēklu Lauku atbalsta dienestā saņemti 111 pieteikumi, kur deklarēta sēklas audzēšana 9239 ha lielā platībā. Sertificētās sēklas audzētāji uzsver lielo pelēkā tirgus īpatsvaru nozarē un norāda uz valsts īstenoto nepietiekamo tirgus kontroli. Labību sēklaudzētāju TOP 10 – numurā.
  • Līzinga līgumu vidējās summas arī lauksaimniecībā kļūst mazākas, termiņi īsāki, darījumu daudzums pieaug. Kredītinformācijas biroja dati liecina, ka pēc pandēmijas līzinga darījumu skaits būtiski krities un arī pēc tirgus apjoma atgūšanās darījumu skaits aizvien nesasniedz pirmspandēmijas līmeni. Vairāk par situāciju lauksaimniecības nozarē – žurnālā.
  • Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā novērojamas būtiskas aitu novietņu un arī aitu skaita izmaiņas. Pēdējā gada laikā aitu skaits ir samazinājies par 1550, 2022. gada 1. janvārī sasniedzot 90335 aitas, kas ir par piektdaļu mazāk nekā 2018. gadā. Jūlija Agro Topā20 lielākie ganāmpulki pēc kopējā reģistrēto aitu skaita.
  • Pētījumi liecina, ka govs, ēdot vispārēji maisītu racionu vai tikai rupjo lopbarību, to pirms norīšanas sakošļā jeb sasmalcina līdz diezgan vienādam garumam (8–11 mm) un tikai tad to norij. Tas no govs prasa papildu pūles un laiku. Optimāls barības smalcinājums paver lieliskas iespējas nodrošināt govij veselību un veiktspēju. Par barības smalcinājuma ietekmi uz govs veselību – veterinārārsta E. Juitinoviča rakstā.
  • Lai novērtētu slāpekļa mēslojuma ietekmi un tā lietojuma stratēģiju, Dārzkopības institūtā (Dobelē) tika veikts pētījums projekta Integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde (2015–2020) ietvaros, iekārtojot izmēģinājumu septiņām ābeļu šķirnēm uz maza auguma potcelma B.396. Jūlija numurā – pētījuma rezultāti.
  • Augļu aizmešanos ietekmē daudzu apstākļu kopums, un katra šķirne uz to var reaģēt atšķirīgi. Turklāt ziemošanas un augļu aizmešanās laikā ļoti būtiskas ir iepriekšējā gada laikā uzkrātās barības vielas, jo jaunu barības vielu uzņemšana un sintezēšana sākas, tikai attīstoties lapām. Kas šosezon ietekmējis ķiršu augļu aizmešanos?
  • Kā allaž numurā – lauksaimnieku pieredzes stāsti. Vecpiebalgas pagasta Jāņa Freimaņa zemnieku saimniecība Vec–Kurmjipēc jaunās novietnes uzbūvēšanas un astoņu slaukšanas robotu uzstādīšanas būtiski ceļ vidējo izslaukumu, uzlabo piena kvalitāti un daudz efektīvāk izmanto darbiniekus. Savukārt Naudītes pagasta SIA Ingleby Latvia Agronepilnu trīs gadu laikā ir izveidojusi vienu no lielākajiem Latvijas aitu ganāmpulkiem, kuru, ar mūsdienu metodēm darbojoties, izmanto gan gaļas ražošanai, gan arī Latvijā neierasti – saudzīgai zālāju sējumu apsaimniekošanai.

Esi kopā ar savu žurnālu! Lasi, izmanto, abonē! Ja vēl neesi paguvis Agro Topu abonēt – nekas nav nokavēts! Abonē šeit!

Uzzini un iepazīsti žurnālu arī sociālajā tīklā Facebook!

Papildus informācija:

Linda Rumka

AS “Latvijas Mediji”

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr. 26459988, e-pasts: linda.rumka@latvijasmediji.lv