Otrdien, 12. decembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Meliorācijas likumā, kas paredz iekļaut likumā administratīvās atbildības nosacījumus un kompetenci sodu piemērošanā meliorācijas jomā. Likumprojekts sagatavots saskaņā ar Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju.
Līdz šim administratīvā atbildība un sodu piemērošana meliorācijas jomā bija noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lai ievērotu vienotu juridisko praksi, Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija paredz, ka administratīvo atbildību par prasību un nosacījumu pārkāpšanu paredz tajā speciālajā likumā, kurā ir ietvertas attiecīgās prasības.
Likumprojektā noteikta administratīvā atbildība par meliorācijas sistēmas pielūžņošanu – meliorācijas sistēmai nevajadzīgu lietu novietošanu, piesārņošanu ar vielām, kurām var būt ietekme uz cilvēku veselību vai vidi. Noteikta arī administratīvā atbildība par meliorācijas sistēmu aizaudzēšanu – zāles nenopļaušanu un sistēmu aizaudzēšanu ar krūmiem, kā arī par meliorācijas sistēmu aizsprostošanu – šķēršļu radīšanu, lai kavētu vai pārtrauktu ūdens plūsmu.
Tāpat administratīvā atbildība noteikta par personas iejaukšanos meliorācijas sistēmas darbībā, kas rada kaitējumu vai būtisku meliorācijas sistēmas darbības traucējumu, t.i., meliorācijas sistēmas bojāšanu vai iznīcināšanu.
Likumprojektā arī noteikts, ka administratīvos pārkāpumus par meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu būs kompetenta izskatīt tikai vienas pārvaldes iestādes amatpersonas – konkrētās pašvaldības amatpersonas.
Plānots, ka grozījumi, kas saistīti ar administratīvās atbildības noteikšanu Meliorācijas likumā, stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu. Plašāka informācija par izmaiņām Meliorācijas likumā pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē. Likumprojekts vēl tiks skatīts Saeimā.
Informācijas avots: ZM