Š.g. 4. maijā plkst. 12.00 biedrība “Latvijas Zemnieku federācija” (LZF) Likteņdārzā pulcēs konkursa “Latvijas lauki gadsimtu griežos” labāko darbu autorus un viesus kopīgi svinēt Baltā galdauta svētkus un dāvāt kopīgi sagatavoto dāvanu Latvijai – konkursa darbu izstādi, tādējādi akcentējot vērtības, ar kurām varam lepoties – lauku sētas skaistumu un unikalitāti, zemnieka darbu un tā attīstību cauri gadsimtiem, kā arī Latvijas lauku ainavas skaistumu.
Šajā dienā notiks konkursa “Latvijas lauki gadsimtu griežos” darbu izstādes un brošūras atklāšana un labāko darbu apbalvošana. Pasākumā tiks apbalvoti konkursa nomināciju “Zemnieka darbs cauri gadsimtiem”, “Lauku sēta cauri gadsimtiem”, “Latvijas lauku ainava” labāko darbu autori, tiks pasniegta mākslinieces Džemmas Skulmes īpašā balva, kā arī izstādes apmeklētāju balsojumā noteiktā simpātijas balva.
Agita Hauka, LZF Valdes priekšsēdētāja, konkursa „Latvijas lauki gadsimtu griežos” žūrijas priekšsēdētāja, Latvijas kultūras vēstniece
LZF biedri ir sociāli atbildīgi Latvijas lauku patrioti. Viņi kopj savu zemi, lai izaudzētu pārtiku ģimenei, radiem, kā arī pārdotu vietējos tirgos, lai pelnītu bērniem skolas naudu un uzlabotu ģimenes sadzīves apstākļus, lai saglabātu Latvijas lauku ainavu. Ģimene laukos ir valsts drošības garants, jo tikai apdzīvoti lauki, kuros saimnieko atbildīgi zemnieki, nodrošina infrastruktūras pilnvērtīgu izmantošanu un vietējo tirgu ar pārtiku. Jā, varam teikt, ka pārtiku var ievest, bet līdz laikam. Kad vietējie pārtiku vairs neražos, tad mēs neviens nezināsim, cik maksās ievestā. Tāpēc radās doma Latvijai uzdāvināt vēstures liecību par to, kā bija, ir un kā varētu būt! Pateicoties lieliskam kopdarbam ar žūriju, darba grupu un LZF valdi, ir realizējies šis sapnis – kopīga dāvana Latvijas simtgadei!
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte
Latviešu tautas sīkstais un izturīgais raksturs ir veidojies Latvijas laukos, visciešākajā saskarsmē ar dabu un darbu. Pateicoties stipriem un gudriem cilvēkiem, viņu pašapziņai, mērķtiecībai un mīlestībai pret savu zemi, laukos uzturētas dzīvas tautas tradīcijas, izkopts darba tikums un uzkrātas zināšanas. Tur okupācijas gados tika nosargātas mūsu tautas pamatvērtības. Šodien laukos paliek stiprākie, uzņēmīgākie un zinošākie.
Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs
Man bija ļoti interesanti līdz ar citiem žūrijas locekļiem skatīt un vērtēt iesniegtos darbus “Latvijas Zemnieku federācijas” rīkotajam konkursam „Latvijas lauki gadsimtu griežos”. Konkursam iesniegti saturiski tik daudzveidīgi darbi, ka pat grūti izvēlēties savus favorītus.
Konkursam iesūtītie darbi kategorijās “Zemnieka darbs cauri gadsimtiem” un “Lauku sēta cauri gadsimtiem” rādīja, kā mainījusies lauku ainava un zemes apstrādes paņēmieni daudzos Latvijas novados, kā mainījusies vide, kurā dzīvo Latvijas zemnieks. Man ir prieks, ka mūsdienu Latvijas lauksaimnieks savā ikdienas darbā izmanto modernas agrārās tehnoloģijas, tajā pašā laikā saglabājot tradicionālo Latvijas ainavu ar lauku sētām, kam apkārt tīrumi mijas ar mežiem, ezeriem un upju līčiem. Tieši tas, tikai skaistā gleznieciskā apdarē, bija vērojams arī konkursa kategorijai „Latvijas lauku ainava” iesniegtajos darbos, kas Latvijas lauku ainavu rādīja visā tās skaistumā un krāšņumā.
Vēlos teikt paldies “Latvijas Zemnieku federācijai” par šā konkursa un tam sekojošās ceļojošās izstādes organizēšanu, kas dod vērtīgu artavu Latvijas lauku un zemnieku darba popularizēšanā. Lai konkursa „Latvijas lauki gadsimtu griežos” izstādei daudz apmeklētāju!
Aiva Vīksna, biedrības ”Līdere” Valdes priekšsēdētāja
Mūsu bagātība ir lauku plašums, zaļās bērzu birzis un cilvēka darba tikums, čaklums. Tās ir vērtības, kas bija mūsu senčiem un kuras gan manto, gan mantos mūsu bērni. Konkursa ieguldījums ir saglabāt mūsu atmiņās to, kā notika lauku darbi, kādas bija saimniecības, kādi bija mūsu senči. Un otrs aspekts – sekojot līdz jaunajām tehnoloģijām, mainoties tikai instrumentam, ar kuru apstrādāt mūsu laukus un zemi, vērtības, cilvēks un tā darba tikums paliek nemainīgs. Tās ir vērtības, kas paliek un paliks mūsos uz mūžiem.
Vilis Vītols, nodibinājuma „Kokneses fonds” padomes priekšsēdētājs
Man vienmēr bijusi sajūta, ka īstā Latvija ir laukos un mazajās pilsētiņās. Rīga šodien un kopš 13. gadsimta ir pilsēta, kurā ir pārāk daudz svešu ļaužu. Mēs – latvieši − gandrīz visi esam cēlušies no laukiem. Dažs kopš divām paaudzēm, cits − kopš desmit vai divdesmit, bet Latvijas laukos ir mūsu dzimtu saknes. No turienes nākuši arī stiprie ļaudis, kas katrs savā veidā pielikuši roku pie Latvijas celšanas, – Kārlis Ulmanis, pulkvedis Briedis, Rūdolfs Blaumanis un bezgala daudz citu. Arī nākotnē, kad būsim izslimojuši „prombraukšanas sērgu”, lauki un mazās pilsētiņas vienmēr būs īstā Latvija.
Džemma Skulme, māksliniece
Es esmu dzīva lieciniece tam, ka latviešu cilvēkos zemnieka gars ir asinīs, tas audzina pienākumu, atbildību, skaistuma izpratni, savas dzimtenes mīlestību un galu galā – tautas raksturu. Latviešu zemnieks vienmēr ir veidojis ainavu – strādīgums un skaistuma izjūta savas vides sakārtošanā vienmēr ir bijusi prioritāte. Un tāpēc mums ir latviskās zīmes, māksla un arī Dziesmusvētki, jo dabu neapkrāpsi.
Anita Pirktiņa, žurnāla „AgroTops” redaktore
Latvija nav iedomājama bez laukiem, bet Latvijas lauki nav iedomājami bez lauku ļaudīm – stiprām, strādīgām, savu zemi mīlošām ģimenēm un to saimniecībām. Tā tas ir bijis, un tā tam būs būt! Un, raugoties fotogrāfijās, kas ar lepnumu tiek nodotas no paaudzes paaudzei un kas atgādina par dzimtas pirmsākumiem un sasniegumiem, prātā nāk Blaumaņa Indrāntēva teiktais – es nodalu tos ošus, kas pilda manu maku, no tiem, kas pilda manu sirdi. Man šķiet, ka tieši šī “sirds” klātbūtne ir svarīgākais, kas nepieciešams ilgtspējīgam mūsu Latvijas lauku turpinājumam. Lai mums visiem kopā pietiek spēka, gribas, mīlestības un lepnuma, lai ne tikai saglabātu, bet arī vairotu Latvijas lauku skaistumu, dāsnumu un galvenais – turpinājumu!
Maija Streiča, TV žurnāliste
Latvijas laukos joprojām smildziņas zied sudraba ziediem, kā to tautasdziesmās minējuši mūsu senči. Katru gadu dzimtenē atgriežas gājputni un pavasaros no zemes spraucas asni. Tā ir liela laime, ka gadsimtu garumā dabas ritmi palikuši nemainīgi, neraugoties uz to, ka cilvēki, viņu tikumi, darbarīki un zemes apstrādes veidi ir mainījušies. Dabas daudzveidību un cilvēku darbību tajā konkursa dalībniekiem izdevies veiksmīgi attēlot. Manuprāt, mums nekā nav skaistāka par Latvijas laukiem, un šo dabiskumu un skaistumu, dod Dievs, saglabāt ne vienu vien gadsimtu.
Par Latvijas laukiem!