Ministrs Kaspars Gerhards: Jāveicina mazo lauksaimnieku pāreja uz ražošanu

Latvijas lauku ainava
Konkursa „Latvijas lauki gadsimtu griežos” - „Latvijas lauku ainava” darbi

Šī gada 3. septembrī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un ministrijas pārstāvji aizvadīja tikšanos ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvjiem, lai informētu un diskutētu par Zemkopības ministrijas sagatavoto priekšlikumu mazo lauksaimniecības ražotāju atbalstam nākamajam gadam. Ar sagatavoto priekšlikumu zemkopības ministrs Kaspars Gerhards jau šodien iepazīstinās Ministru kabinetu valdības sēdē.

Ministrs Kaspars Gerhards: “Mūsu mērķis ir nodrošināt pienācīgu atbalstu pašmāju lauksaimniekiem, motivējot arī mazos lauksaimniekus pāriet uz ražošanu Latvijas un, iespējams, arī ārvalstu tirgum. Tādēļ ir sagatavoti priekšlikumi – redzējums, kas notiek, ja budžets/atbalsts tiktu palielināts. Lai ievērojami veicinātu iespējas strādāt lauksaimniecības nozarē, kā arī sekmētu Latvijas reģionu apdzīvotību un ainavu sakoptību, ir izstrādāts jauns atbalsta mehānisms mazajiem ražojošajiem lauksaimniekiem, palielinot maksimālo pieejamo atbalstu līdz 1250 eiro.

Ministrs K.Gerhards arī uzsvēra, ka tas būtu nozīmīgs signāls mazajiem lauksaimniekiem saglabāt un attīstīt savu saimniecisko darbību. Turklāt šāds atbalsta mehānisms veicinātu lauku produkcijas daudzveidību, kā arī reģionu attīstību un apdzīvotību kopumā.

Tas nekādā gadījumā nav uzturēšanas pabalsts, bet gan stimuls turpināt ražošanu, dažādojot saimniecības darbību un ražojot produkciju, kas ir pieprasīta vietējā tirgū. Tas ir veids, kā stimulēt mazos lauksaimniekus domāt par savu nākotni, pārejot uz pilna laika ražošanu. Mūsu tautiešiem nebūtu jādomā par to, vai iznomāt vai arī pārdot savu zemi un braukt prom, vai arī pašiem saimniekot savā saimniecībā un dzīvot tepat – savā zemē, strādājot lauksaimniecības nozarē,” sacīja ministrs.

Zemkopības ministrijā ir izstrādāts pieprasījums nodrošināt lauksaimniecības nozarei atbalstam nepieciešamā finansējuma budžetu – nākamajā plānošanas periodā ik gadu par 100 miljoniem eiro vairāk, nekā šobrīd. Sanāksmes diskusijā tika arī norādīts, ka nākamajā periodā valsts atbalsts no kopējā apjoma paredzēts 30% apmērā, savukārt 70% nodrošina ES. Savukārt raugoties uz Skandināvijas valstīm, piemēram, Somijai atbalsta proporcija ir pretēja, proti, valsts sniedz atbalstu saviem lauksaimniekiem, sedzot 70% no nepieciešamā finansējuma. Līdz ar to secināms, ka Latvijā ir nepieciešams veidot arvien jaunus atbalsta mehānismus vietējiem lauksaimniekiem no valsts puses, lai pielīdzinātu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ES līmenī.

Programmas ietvaros paredzēts atbalsts līdz 50% no tās summas, ko mazie ražojošie lauksaimnieki saņem jau šobrīd. Proti, atbalsta palielinājums tiek aprēķināts 50% apmērā no šā brīža atbalsta summas. Piemēram, ja šobrīd mazais lauksaimnieks saņem 144 eiro, tad klāt tiek aprēķināta puse jeb 72 eiro, bet kopsummā mazie lauksaimnieki varēs saņemt ne vairāk kā 1250 eiro (normatīvo aktu, ES regulu pieļaujamais limits). Minētais atbalsts būtu piemērojams trešdaļai to lauksaimnieku, kas jau šobrīd ir pieteikušies atbalstam, t.i. – kopējais atbalsta saņēmēju skaits būtu ap 15 tūkstošiem lauksaimnieku.

Sanāksmes noslēgumā par Zemkopības ministrijas izstrādāto priekšlikumu saņemts 100% atbalsts no LOSP.

_____________________________

Informācijas avots: ZM