No nākamā gada 1. septembra kūpinātās zivīs un gaļas produktos benzopirēna daudzums būs jāsamazina, ja Latvija nepamatos pašreizējo kūpināšanas metožu nepieciešamību.
To Zemkopības ministrija (ZM) plāno darīt, balstoties uz zinātniska pētījuma pamata, kuru noslēgusi Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Latvijas Gaļas ražotāju asociāciju.
Secināts, ka lielā daļa uzņēmumu iespējams kūpināšanas metodes uzlabot, taču pētnieki arī norāda uz nepieciešamību saglabāt benzopirēna rādītāju atkāpes, lai nezaudētu tradicionālo kūpinājumu produkciju.
ZM plāno pētījuma rezultātus iesniegt Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu saglabāt nacionālo atkāpi Latvijai. Proti, lai tie uzņēmēji, kas kūpina gaļu ar tradicionālām metodēm, ar alkšņa malku, varētu izņēmuma kārtā to turpināt ar paaugstinātu benzopirēna saturu un produkcija nezaudētu garšas kvalitāti.
“Lai nodrošinātu tradicionālo garšu un smaržu, mēs nevaram atļauties zemāku normu kā benzopirēna saturu 5 μg/kg un benzopirēna, benzoantracēna, benzofluorantēna un krizēna summu 30 μg/kg. Šobrīd Latvija izmanto atkāpi attiecībā uz šiem policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normām, kas tika piešķirta Latvijai 2014. gadā uz trim gadiem, tātad nākamgad šī atkāpe beidzas. Taču EK pieļāva atkāpes piešķiršanu atsevišķām valstīm no jauna beztermiņā, ja tiks veikti pētījumi un ieviesta laba ražošanas prakse uzņēmumos,” saka Pārtikas un Veterinārā dienesta Pārtikas pārstrādes departamenta speciālists Māris Valdovskis
Zinātniskajā pētījumā noņemti 160 paraugi 27 dažādos ražošanas uzņēmumos un analizēta ražošanas tehnoloģija, tāpat veikti dažādi eksperimenti ar mērķi samazināt policiklisko aromātisko ogļūdeņražu daudzumu produkcijā.
Pētījums parādījis, ka ražotāji var iekļauties šobrīd spēkā esošajās benzopirēna līmeņu normās, taču, ja pašreizējais kompromiss tiktu atcelts, daudziem ražotājiem nāktos atteikties no tradicionālo kūpinājumu garšas un smaržas īpatnībām, kuras nevar panākt ar krietni samazināto benzopirēna rādītāju sastāvā.
“Kopumā no visiem tiem paraugiem, kurus izmeklējām, liela daļa atbilst visām esošajām normām. 71 produkts jeb 44% atbilst pašām stingrākajām normām un 40 atbilst tai kompromisa normai, par kuras saglabāšanu Latvija varētu iestāties ES. Diemžēl bija arī tādi produkti, kas neatbilda nevienai benzopirēna piesārņojuma normai – apmēram 30% no izpētītajiem paraugiem. Ar šiem uzņēmējiem kopīgi arī piestrādājām pie citām, labākām kūpināšanas tehnoloģijām, lai varētu iekļauties kādās normās,” norāda pētījuma vadītāja, Lauksaimniecības universitātes docente Gundega Mičule.
Līdz 5. decembrim vēl tiks apkopoti pēdējie pētījuma rezultāti, kurus savukārt ZM plāno iesniegs EK gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Benzopirēna normu atkāpi tradicionāli kūpinātiem produktiem izmanto 11 dalībvalstis un līdzīgus pētījumus veic arī Polija, Somija un Zviedrija.
Ziņots, ka jau ilgstoši Latvijas institūcijas cenšas pārliecināt, ka kūpināta gaļa ir uzskatāma par saglabājamu tradīciju visas ES mērogā, kā arī norāda, ka Latvijas gadatirgos kūpinātu gaļu tomēr varētu pārdot. EK iebilst, uzsverot, ka benzopirēns ir pārāk lielā apmērā un nodara postu cilvēka veselībai.
Raidījuma ieraksts šeit: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/zm-nepieciesamibu-kupinat-galu-grasas-pamatot-petijuma.a211904/
Avots: LSM.lv