Pirmais šāgada žurnāls Agro Tops ir klāt! Tajā daudz aktualitāšu!
Lūk, mazs ieskats janvāra žurnāla tematos:
- Zemkopības ministrijas 2022. gada budžets ir divreiz lielāks nekā gadu agrāk (770 milj. eiro pret 336 milj. eiro). Kurās pozīcijās ir vislielākās izmaiņas? Kuras nozares saņems vislielāko papildu atbalstu? Kādas būs prioritātes? Par to ZM atbildīgo departamentu sagatavotās atbildes.
- Latvijas cūkkopības nozare nu jau vairāk nekā gadu dzīvo dziļā krīzē – iepirkuma cena ir viszemākā ES, turklāt būtiski zemāka nekā gaļas ražošanas pašizmaksa. Ļoti augstās enerģijas un lopbarības izmaksas, Covid-19, Āfrikas cūku mēra ierobežojumi, kā arī nesaprotami lētās cūkgaļas imports no citām valstīm neļauj cūkaudzētājiem atgūties un saskatīt gaismu tuneļa galā. Latvijas cūkaudzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece intervijā Agro Topam vērtē iespējas izkļūt no pašreizējās bezcerības bedres.
- Katru gadu AREI Stendes pētniecības centrā šķirņu salīdzināšanas un izmēģinājumu lauciņos tiek audzētas vairākas galda kartupeļu šķirnes, kurām tiek novērtēta raža, ražas struktūra un garšas īpašības. Par iegūtajiem rezultātiem – janvāra Agro Topā.
- Pirmoreiz žurnālā – lielāko ārstniecības un garšaugu audzētāju tops, kas liecina, ka ārstniecības augu audzēšanā ir tikai viens izteikts līderis. Saimniekiem nav saprotami nosacījumi atbalsta sniegšanā, kā arī nozarē ir daudz citu neatrisinātu samezglojumu.
- Liela daļa Latvijas zemnieku joprojām ekspluatē visai vecus spēkratus, jaunākās paaudzes traktortehniku, kas atbilst gan stingrajām motoru izmešu emisijas prasībām, gan būtu piemērota darbam ar precīzās lauksaimniecības metodēm, lielākoties var atļauties tikai lielsaimniecības, un nez vai tuvākajā nākotnē šajā ziņā situācija mainīsies. Trūkst arī valsts un ES atbalsta, kas veicinātu zaļāku traktoru iegādi vai to pielāgošanu darbam ar alternatīvu degvielu. Kādi ir risinājumi?
- “Ja ganāmpulkā ir paaugstināta govju saslimstība ar placentas aizturi, metrītu, ketozi, mastītu, glumenieka dislokāciju, vienmēr pieļauju domu, ka šādas situācijas rašanās var būt saistīta ar to, ka govīm pirms atnešanās ir pārlieku liels barojums,” Agro Topa janvāra numurā raksta pieredzējušais veterinārārsts Egils Juitinovičs, skaidrojot, kā pareizi novērtēt dzīvnieka barojumu un risināt trekno govju problēmu.
- Arvien biežāki ir gadi ar ļoti karstām vasarām un tropiskām naktīm, arī nokrišņu sadalījums vairs nav agrākais. Biežākas kļuvušas salnas ābeļu ziedēšanas laikā, pieaug krusas un vētras postījumi. Kā tas viss ietekmējis ābeļu šķirnes komercdārzos, ābeļu ražošanu, veselību un augļu kvalitāti Latvijā? Par to Dārzkopības institūta pētnieces Lailas Ikases rakstā.
- Kā allaž numurā – pieredzes stāsti un intervijas. Ābeļu pagasta ZS Jaunkraukļi saimnieksJānis Kudliška izveidojis konkurētspējīgu saimniecību, kas līdztekus trim lauksaimniecības nozarēm īpaši domā par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Savukārt Elkšņu pagastā par nelielo piemājas saimniecības ganāmpulku ar 11 slaucamām govīm rūpes uzņēmies saimnieces Dinas Laizānes–Šēnbergas 18 gadu vecais dēls Gustavs, kas sevi uzskata par piensaimnieku pēc pārliecības. Bet SIA Sita Nature Park saimnieks Jurijs Prokofjevs Litenē aizsargājamā dabas teritorijā attīsta gaļas liellopu un briežu biznesu.
Ja vēl neesi paguvis Agro Topu abonēt – nekas nav nokavēts! Abonē šeit!
Uzzini un iepazīsti žurnālu arī sociālajā tīklā Facebook!
Papildus informācija
Linda Rumka
AS “Latvijas Mediji”
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr. 26459988
E-pasts: linda.rumka@latvijasmediji.lv